Mulču izmantot pat siltumnīcās – kā izglābt augus no sausuma radītajām sekām

Mulču izmantot pat siltumnīcās – kā izglābt augus no sausuma radītajām sekām
Foto: Shutterstock

Lielais sausuma periods vēl nav beidzies – kaut laiks kļuvis vēsāks, tomēr ūdens pilieni zemi gandrīz nemaz nav lutinājuši. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils apkopojis virkni padomu, kā mazināt sausuma radīto postu.

Pasākumi mitruma saglabāšanai augsnē

Pēc kārtīgas salaistīšanas mulčēt dārzeņu rindas un ilggadīgos stādījumus. Mulču klāt vismaz 10 centimetru biezumā (siens, salmi, zaļā zāle). Neklāt mulču pie paša augļu koku un krūmu sakņu kakla, bet dārzeņiem gan to var darīt. Tā ievērojami saruks vajadzība pēc laistīšanas, ietaupīto ūdeni varēs izmantot pārējo kultūru laistīšanai.

Dzeltēt sākušās lapas ir jānogriež, jo tās vairs neatjaunosies, bet, novācot rabarberus, nogrieztās lapas var izlikt ap augiem dārzā kā mulču.

Savlaicīgi jāsāk novākt ražu. Vācot novēloti, var pasliktināties tās kvalitāte, būs papildus izmantoti mitruma krājumi.

Augsne, kas ir sākusi pastiprināti plaisāt, ievērojami zaudē ūdeni, tādēļ tā jārušina. Smilts augsnē, lai neizraisītu vēja radītu eroziju, kas var nevajadzīgi atkailināt augu sakņu sistēmu, to nedara.

Var izmantot kultūru jauktos stādījumus, – augi cits citu pasargās, dodot kaut nelielu, bet tomēr noēnojumu. Lielāku koku dotais noēnojums ļauj samazināt ūdens iztvaikošanu no augsnes.

Viengadīgās nezāles, kuras vēl nenogatavina sēklas, var atstāt augsnes virskārtas nomulčēšanai (saulē tās ātri izžūs).

Mulču izmantot pat siltumnīcās – kā izglābt augus no sausuma radītajām sekām
Foto: Shutterstock

Ja ir smilšaina augsne, tad, lai samazinātu ūdens patēriņu caur nezālēm un lai neizraisītu nesaistītas smilts kārtas izveidošanos, rindstarpas neravē un nerušina, bet izpļauj ar trimmeri.

Vietās, kur raža novākta, sēj zaļmēslojumu, lai kailā augsne pastiprināti nezaudētu mitrumu. Ja mitruma trūkst, sēja jāatliek līdz brīdim, kad parādās mitrums un zaļmēslojuma sēkla spētu normāli sadīgt, bet konteineru kultūrās substrātam pievienot mitrumu akumulējošas granulas.

Šobrīd mulču nepieciešams izmantot arī siltumnīcās.

Kā un kad labāk laistīt

Laistīšanas pamatlikums – uzsākt pirms vēl augi izrāda vīšanas, dzeltēšanas vai jau augļaizmetņu nobiršanas pazīmes.

  • Ievērot kopējās laistīšanas devas vienā reizē – minimāli 10 milimetri vai 10 tonnas ūdens uz 1000 kvadrātmereim. Tas vidēji samitrinās četru centimetru augsnes slāni. Mazākas devas izraisīs vien seklas sakņu sistēmas veidošanos.
  • Laistīšanas kopējā deva atkarīga no augsnes tipa, bet tai stundā nevajadzētu pārsniegt vidēji 2,5 milimetrus smilts augsnēs, divus milimetrus smilšmāla augsnēs un 1,25 milimetrus māla augsnēs. Smilts augsnes laista biežāk, straujāk, bet ar mazākām devām, māla augsnes retāk, lēnāk, bet ar lielākām devām.
  • Izvēlēties dažādas laistīšanas sistēmas, atbilstoši optimālām lietošanas vajadzībām.
  • Ja dārza augu rindstarpu attālums ir lielāks par 25 centimetriem, vidējā ūdens vajadzība karstā laikā nedēļā būs 10 milimetri.

Mulču izmantot pat siltumnīcās – kā izglābt augus no sausuma radītajām sekām
Foto: Shutterstock


  • Izvērtēt prioritāri laistāmās kultūras – visa veida kāpostaugi, gurķi, salāti, zaļumi, redīsi, pavasarī no jauna iestādītie augi – krūmi, augļu koki, dekoratīvie augi. Pārējos laistīt tikai pietiekamu ūdens resursu gadījumā.
  • Bezvēja apstākļos dārzeņiem un citiem augiem ar lielu lapu virsmu izmantot apsmidzināšanu ar ūdeni (var pievienot klāt jūras zāļu ekstraktu preparātus karstuma stresa mazināšanai).
  • Laistīt tikai vēlu vakaros vai agri no rīta. Saulainā un vējainā laikā laistot, ūdens zudumi var sastādīt 80–90 procentus.
  • Lai mazinātu temperatūras radīto stresu, nelaistīt augus ar aukstu ūdeni.
  • Laistīt dārza augus atbilstoši attīstības fāzēm. Ūdens patēriņa prasības nav vienādas visu laiku.
  • Lielākas tās ir veģetatīvās lapu masas un dzinumu veidošanās laikā. Ievērojamas atšķirības ir starp kultūrām. Zaļumiem, redīsiem, salātiem mitrums nedrīkst trūkt nevienu brīdi. Kukurūza un ķirbji pēc lapu masas izveidošanās spēs paciest salīdzinoši ilgu bezlietus periodu.
  • Laistot pievienot humīnskābju preparātus, tie palīdzēs augsnes daļiņām salipt, tā mazāk atdodot mitrumu.
  • Iespēju robežās pāriet no virszemes laistīšanas uz augsnes virskārtas vai zem augsnes pilienveida laistīšanas sistēmām. Tas var dot līdz pieckārtīgu ūdens ietaupījumu minimālās iztvaikošanas dēļ.

Ja mazgāšanā lieto tikai videi draudzīgus mazgāšanas līdzekļus, kas vidē sadalās nekaitīgos savienojumos, "pelēkos" ūdeņus var izmantot dekoratīvo kultūru laistīšanai. Šādu sistēmu jau gadiem praktizēju lauku saimniecībā, visas dekoratīvās puķes ir bijušas pateicīgas, bet ūdens – ietaupīts.

Source info

DELFI Tavs Dārzs


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Tavs Dārzs iesaka