Pēc dziļā ziemas miega, kad neko vairāk par ieritināšanos zem siltas segas negribējās, pavasarī katrā no mums pamostas čaklums, un tā vien gribas izmēģināt kaut ko jaunu. Nekad nav par vēlu kaut ko iemācīties, un tieši ar šādu domu arī devos uz Precos.lv organizēto meistarklasi apgūt jaunus un iedvesmojošus meistarstiķus floristes vadībā.

Ja ziedus skaisti izkārtot vāzē mēs katrs kaut cik vēl protam, tad kompozīciju veidošanas prasmes ne visiem pūrā ieliktas, tāpēc ar lielu entuziasmu meistarklases dalībnieki gaidīja, ko neapgūtu mums iemācīs talantīgā floriste, un šo īpašību nebaidos skaļi paust, jo iepriekš redzētie ziedu noformējumi, ko Krista (LayerCake) radījusi, liek vai elpai aizrauties.

Kompozīcijas pamatne

Katra meistarklases dalībniece tika nodrošināta ar koka kastīti, plēvi, šķērēm, floristikas oāzi un ziediem, ko pēc izvēles izmantot savas kompozīcijas izveidē. Kāpēc koka kaste? Floriste iepazīstināja ar oriģinālu veidu, kā laiku pa laikam nomainīt kompozīciju un ierasto vāžu vietā izmantot šādu kastīti, kas piestāvēs dažādiem interjeriem, labi izskatīsies kā uz galda, tā palodzes vai citas virsmas, turklāt floristikas oāze ir ļoti pateicīgs materiāls, kas ziedus uzglabā krietni ilgāk nekā vāzē. Par to pārliecinājos arī pati, jo, lai arī kopš meistarklases pagājušas vairāk nekā trīs nedēļas, manis veidotā kompozīcija joprojām glabājas goda vietā un joprojām krāšņa.

Lai koka kaste tomēr pildītu arī praktiskas funkcijas un augi tajā varētu glabāties ilgāk par dienu, ieklājām plēvi divās kārtās un pieskavojām to stingri jo stingri, lai nekur nepamanītos aizlīt garām ūdens.

Kad koka kastītēs rūpīgi ieklāta un pieskavota plēve, nākamais uzdevums ir oāzes sagatavošana kompozīcijai. Un šeit atklājās kāds pārsteigums. Kā stāstīja floriste, tad labu gribot, visbiežāk oāze netiek pareizi izmērcēta. Tā jāpiegriež vajadzīgajā izmērā ar asu nazi un tad jāliek mērcēties pietiekami lielā traukā ar ūdeni. Oāzi nekādā gadījumā nedrīkst spiest zem ūdens, tai jāļauj nogrimt pašai. Ja to spiedīs, vidus paliks sauss, un vēlāk augs nespēs uzņemt nepieciešamo ūdens daudzumu. Līdz ko oāze ir pilnīgi nogrimusi zem ūdens un pāris minūtes mērcējusies, to var ņemt ārā un izmantot kompozīcijas izveidē.

Starp citu, par oāzēm floriste atklāja vēl kādu noderīgu knifu – zaļās krāsas oāze paredzēta grieztajiem ziediem, bet brūnā oāze – žāvētiem un mākslīgajiem ziediem.

Floriste piekodina, ka oāze pirms tam jāizgriež nepieciešamajā izmērā, lai tā nebūtu redzama no kastes ārpuses. Tāpat svarīgi ieklātās plēves malas rūpīgi nogriezt, lai nekur nebūtu redzama nepievilcīgā plēve, kas šajā gadījumā vajadzīga, lai mitrums nesūktos cauri koka kastei.

Sezonālo ziedu izvēle

Kad koka kastīte pilnībā nokomplektēta kompozīcijas izveidei, var ķerties pie patīkamākā – ziedu izvēles un to izkārtošanas. Lai arī meistarklasē par ziediem floriste jau bija parūpējusies, Krista stāstīja, ka šajā laikā aktuāli izvēlēties visus pavasarīgos ziedus – ranunkuļus, vaska puķes, anemones, hiacintes, tulpes, amariļļus, narcises, krūmrozes un citus gaumei tīkamus ziedus, tāpat neaizmirstot par lazdām, kastaņiem, ceriņiem un citiem vēl neizplaukušiem pumpuriem bagātīgiem zaru.

Vaicājot floristei, vai ir kādi augi, kas necieš viens otra klātbūtni, un ko nevajadzētu likt vienā kompozīcijā, uzzināju, ka narcises un maijpuķītes nevajadzētu likt kopā ar citiem ziediem, jo tās ir indīgas. Tāpat nav ieteicams vienā kompozīcijā likt kopā rozes ar neļķēm.

Floriste piekodina, ka ziedu glabāšanās ilgumu ietekmē arī kompozīcijas novietojums – karsta saule, ļoti siltas telpas vai caurvējš nav tie labvēlīgākie apstākļi dabīgo ziedu kompozīcijām.

Floristes ieteikumi kompozīcijas izveidei

Kad ziedi izvēlēti, floriste vēl pamācīja, ka pirms ziedu vai zaru likšanas kompozīcijā, kāti noteikti jānogriež, lai augs labāk uzņemtu ūdeni. Floriste izmanto asas dārza šķēres, un ieteica tās izmantot arī mums, taču derēs arī ass nazis. Galvenais šo griezumu veidot nedaudz slīpi, lai augs vieglāk var uzņemt ūdeni un to būtu vieglāk iedurt oāzē. Plēst kātus gan nevajadzētu!

Kamēr čaklās meistarklases dalībnieces katra radoši izpaužas kā nu māk, floriste uzsvēra, ka ziedus nevajadzētu vilkt uz priekšu un atpakaļ oāzē. Ja kādu no ziediem tomēr nevēlies un izņem ārā, tanī pašā vietā neliec citu ziedu, labāk to spraust blakus, kur tam pietiks mitrums. Ja no oāzes izņem rozi, vēlams vēlreiz nogriezt galu, jo kātam iekšpusē būs sagājusi oāze, līdz ar to, tas vairs tik labi neuzsūks ūdeni. Jāatceras, jo dziļāk iedursi kātu, jo vieglāk augam būs uzsūkt ūdeni.

Floriste iesaka vienmēr sākt kompozīciju ar zaļumiem, zariem un lielo pamatu un tikai beigās likt akcentus, grieztos ziedus. Protams, kompozīcija var sastāvēt arī tikai no grieztajiem ziediem, bet labi izskatīsies, ja tos papildināsi ar zaļumiem, uz kuru fona tiem izcelties.

Ja kompozīciju liksi uz galda, tad svarīgi saspraust augus tā, lai kompozīcija nebūtu ļoti stāva, bet zaļumi būtu arī zemāk izvietoti. Floriste ieteica uz kompozīciju paraudzīties tieši tādā acu līmenī, kā tā stāvēs, un tad veidot kompozīciju, redzot tās vietas, kuras gribētos aizpildīt ar augiem. Tāpat svarīgi nodrošināties ar prāvu augu daudzumu, lai nekur nebūtu redzama oāze.

Meistarklases gala rezultāts atspoguļoja to, cik dažādi mēs esam, jo katra kompozīcija izskatījās pavisam citādāka un katra dalībniece izcēlās ar savu rozīnīti darinājumā un personīgo pieeju radošajā nodarbē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!