26.–27. marts
Sēšanai un stādīšanai nelabvēlīgas dienas. Novāc nevietā augošus kokus un krūmus, savāc un iznīcina nobirušos mumificētos augļus. Ja augsnes virskārta apžuvusi, nogrābj pērnās lapas.
Augsnes virskārtas sekla uzrušināšana zem plūmēm un ķiršiem modinās ziemojošos kaitēkļus, kas, izlidojuši no drošajām slēptuvēm, vēsajās pavasara naktīs aizies bojā.
28.–29. marts
Augļu dienas. Retina krūmogulājus, izgriežot novecojušos, vājos, slimību un kaitēkļu skartos zarus. Veido vainagus vecām ābelēm.
Sēj tomātus un zemenes dēstiem. Piķē un pārstāda paprikas, tomātu, baklažānu un fizāļu dēstus.
30.–31. marts
Sakņu dienas. M. Tūna, balstoties uz saviem ilggadīgajiem novērojumiem, brīdina, ka pirms Lieldienām sētais un stādītais aug un attīstās ne pārāk labi, tāpēc šos darbus nevajadzētu ieplānot lielos apjomos.
Salīdzināšanai un novērtēšanai var iesēt kādu redīsu vai burkānu rindu. Atlasa un liek diedzēties sēklai paredzētos kartupeļus. Kaļķo augsni.
1.–2. aprīlis
Sakņu dienas. Piķē un pārstāda sakņu seleriju dēstus. Sēj siltumnīcās redīsus, ja telpa atļauj – arī burkānus agrai ražai. Atlasa un liek diedzēties sēklai paredzētos kartupeļus.
3. aprīlis
Ziedu diena. Sēj dēstiem vasaras puķes, asteres, cinnijas, samtenes, piķē un pārstāda agrāk sētās, piemēram, lauvmutītes, lobēlijas. Šķiro un liek diedzēties gladiolu sīpolus. Stāda atraitnītes.
Vāc tējām bērzu, priežu un apšu pumpurus, brūkleņu mētras. Mēslo pavasara sīpolpuķes un zālienus.