Kas darāms dārzā un pagalmā līdz 24. septembrim

Novāc ābolus, bumbierus, tomātus, ķirbjus, kabačus, galviņkāpostus skābēšanai. Lasa dzērvenes, vīnogas, mežrozīžu paaugļus. Vāra ievārījumus, konservē, skābē, spiež sulas, kaltē. Stāda augļukokus un ogulājus.

Dienas rīta puse ne pārāk labvēlīga sēšanai, stādīšanai un ražas vākšanai.

Enerģiju lietderīgāk veltīt nevietā augošu krūmu un citu augu novākšanai, kā arī augsnes apstrādei. Vakarpusē sākas sakņu diena, un tad var sēt, stādīt un novākt ražu.

Apstrādā augsni. Novāc bietes, burkānus, kartupeļus, vasaras ķiplokus un citus, kas vēl atrodas uz lauka. Stāda ziemas sīpolus, kokus un krūmus.

Novāc augļus un ogas, liek tos glabātavās un pārstrādā. Griež sausziedes un citus materiālus floristikas darbiem. Norok gladiolu sīpolus. Nes iekšā telpaugus. Apgriež noziedējušās ziemcietes. Vāc puķu sēklas. Stāda pavasara sīpolpuķes.

Laista augus, ja iespējams, arī rododendrus un dekoratīvos skujeņus. Stāda kokus un krūmus, arī dekoratīvās graudzāles, hostas un citas ziemcietes ar krāšņām lapām. Mēslo augus ar kompostu. Sēj zaļmēslojumam rudzus.

Plūškoka, bārbeļu un citu mazāk dārzos audzētu augu labo iedarbību uz cilvēka veselību novērtējusi eksotisko augu audzētāja Aija Dzintra Paukšēna no Ungurpils. Viņa gatavo dažādus sīrupus, kaltē ogas un gatavo sukādes. Tas ir gan veselīgi, gan izdevīgi – līdzīga produkcija aptiekās un veikalos maksā daudz dārgāk.

Ir īstais plūškoka ogu vākšanas brīdis. Odziņas ķekarā saņem kopā un nogriež. Ogai paliek klāt mazs kātiņš, to necenšas noraut. Ražu uzglabā saldētavā, tecina sulas un gatavo sīrupus. Ogas sulai var saspiest mehāniski, samalt un tad spiest. Var arī katlā uzvārīt un iegūto šķidrumu nokāst caur marli. Sulu uzkarsē, noputo, salej sterilos traukos glabāšanai. Sīrupu gatavo, sulu samaisot ar cukuru (attiecībā 1:1). Uzvāra, noputo, pilda traukos.

Plūškoks ir viens no pēdējā laika topa augiem, kam esot spējas stiprināt imunitāti, palīdzēt pat onkoloģijas gadījumos.

Šogad ogas ienākas labi, taču citugad tās var nepagūt nogatavoties. Tas jāņem vērā, ja pavasarī vāc plūškoka ziedus tējai (ļoti garda!). Pirmos ziedus nenogriež, bet atstāj ogu ražai. Drogām vāc ziedus, kas uzplauks vēlāk.

Visas melnās plūškoku ogas ir ēdamas, pat ja tas ir kāds no dekoratīvajiem dārza plūškokiem (raiblapu un citi).

Dārzā var iestādīt zaļo aptieku. Dziednieciskas īpašības ir ne tikai plūškokam, bet arī irbenei, bārbelei, vilkābelei, kizilam, aktinīdijai, cidonijai, citronliānai. Lielākā daļa ogu šogad jau novāktas. Īsta vitamīnu bumba saaukstēšanās profilaksei ir bārbele. Odziņas tagad salasa un izžāvē. Var lietot tējā vai grauzt tāpat. Putrām var pievienot ogu pulveri.

Bārbelēm gan jāpagaršo katra krūma ogas. Daudzām dekoratīvajām šķirnēm ogas ir rūgtas (tāpēc dažkārt kļūdaini domā, ka bārbeles ir negaršīgas). Īstais būs krūms, kam ogas ir ar patīkamu skābumiņu.

Arī vilkābeles augļiem jāgaršo labi. Tie būs īstie dažādu sirdsslimību gadījumos. Sirdsslimību profilaksei un veselības spēcināšanai der arī irbene. Šogad gan ogu maz, tāpēc jāsteidz novākt pirms putniem. Ogas lasa, kamēr vēl nav kļuvušas mīkstas un nešķīst rokās. Var tvaicēt un gatavot sulu līdzīgi kā no plūškoka ogām. Ļoti vērtīgs ir džems (ogu masa ar visiem kauliņiem un cukurs 1:1). Var lietot arī nevārītu, tad uzglabā ledusskapī.

Eksotiskie augi neprasa īpašu kopšanu.

Galvenais darbs ir zāles appļaušana rindstarpās. Pavasarī un vasaras sākumā zāli atstāj turpat – sliekas to ātri ievelk augsnē un pārstrādā. Rudens pusē zāli no rindstarpām sagrābj ap kokiem.

Mēslojumu dod tikai jauniem kokiem. Bioloģiskās saimniekošanas piekritēji var lietot nātru vircu. Kamēr dārzā augi ražo labi, tos nevajag papildus mēslot un izsist no pašu radītā līdzsvara.

Papildu uzmanība (sevišķi laistīšana) augiem vajadzīga pirmajos gados pēc iestādīšanas.

Stādaudzētāja Maija Baiža no Krimuldas dala un pārstāda ziemcietes. Patlaban tas būtiski puķēm, kas ziedēs pavasarī.

Taču vēl aizvien svarīgs darbs – ja ir sausums, ziemcietes pirms ziemas jāsalaista.

Pirmās steidz pārstādīt un dalīt (protams, ja vajag) puķes, kas ziedēs aprīlī, maijā: aslapu flokšus, silpurenes, armērijas, vijolītes, doronikas, tiarellas.

Ir labs laiks peoniju dalīšanai. Ceru izrok, lakstus nogriež. Sakņu kamolu kādu laiciņu patur, lai saulē apvīst. Tad sakneņi kļūs gumijotāki, vairs nebūs tik trausli dalot.

Rudens ziedētājus labāk dalīt pavasarī. Taču to var darīt arī tagad. Miķelītes un flokšus nogriež par 2/3 auguma – ap 20 cm augstu. Ja vēlas parstādīt visu ceru, to ar iespējami lielāku zemes kārtu pārceļ neapgrieztu.

Nogriež noziedējušos flokšus. Tas vajadzīgs, lai tie neiesētos. Reizēm šķiet, ka šķirne mainījusies, ka parādījušies citādi ziedi, taču tas ir pašizsējas rezultāts. Dobē izdīgušos flokšu stādus izrok, jo nevar zināt, kādi tie būs.

Flokšiem un citām ziemcietēm, nogriežot vecos lakstus, tos atstāj ap 10 cm garus. Tur ziemā labāk aizķersies sniegs. Flokšus stāda jaunā vietā. Pēc izrakšanas vecā krūma sakņu paliekas vēl var dzīvot pat trīs gadus. Tās var dzīt jaunus dzinumus vai nomākt jauniestādīto augu.

Ja flokšiem un miķelītēm bijusi miltrasa, nogrieztos lakstus labāk sadedzināt. Uz dobes kā pūdercukuru uzber pelnus – tie gan dezinficēs, gan dos kālija mēslojumu.

Pirms pārstādīšanas augus salaista. Lai arī daži augi ir ļoti izturīgi, tie labāk ieaugsies. Piemēram, hostas no sausuma neaizies bojā. Taču, ja lapas sāk vīst, vajadzētu salaistīt. Ziemzaļajiem augiem un tādiem, kam lielas lapas, lietus līdz saknēm vēl nav nokļuvis lielākajā daļā Latvijas teritorijas.

Laistīšanu un apčubināšanu der apvienot ar rudens mēslojuma došanu.

Sīpolpuķu audzētājs Jānis Dukaļskis no Daugmales šķiro sīpolus un pako pasūtītās sīpolpuķes. Patlaban mazdārziņu saimnieki var izdomāt, kur tām dobē būs vieta, iegādāties sīpoliņus. Taču stādīt tik siltā un sausā laikā noteikti vēl nedrīkst.

Sīpolpuķes stādīs, kad augsne atdzisusi līdz deviņiem grādiem. Kļūdains ir vecais dārzkopju noteikums, ka sīpolpuķes jāstāda septembrī. Ja iestādīs tagad, sausumā, sīpols tik un tā neapsakņosies. Tāpēc to drošāk paglabāt līdz īstajam brīdim (istabas temperatūrā, tumsā). Turklāt jaukajā laiciņā aktīvi rosās kurmji un ūdensžurkas, kas svaigos (un gardos) stādījumus var papostīt. Tas nenotiks, ja augsne drīz pēc iestādīšanas sasals.

Ja tagad pēc sīpolu iestādīšanas uznāk lietus, neapsakņojies sīpols izsutīs. Turklāt mitrumā sarosās dažādas sīpolam kaitīgas sēnītes un baktērijas.

Sīpolpuķei vislabākais cikls ir, ja to iestāda, sīpols pagūst apsakņoties un tad uznāk sals.

Labāk iegādāties sīpolus, ko tirgo vaļējus.

Tad var apskatīt un iztaustīt katru sīpoliņu. Paciņās sīpoli safasēti tā, ka tos lāgā nevar apskatīt. Diemžēl šajās sīkpakās nereti tirgo zemākas kvalitātes preci. Par to arī liecina cena.

Vēl labāk, ja sīpolus var iegādāties no kāda vietējā audzētāja. Tad var uzzināt arī informāciju par šķirni, tās prasībām, jo ir pārbaudīta vietējos apstākļos.

Diemžēl šogad sausuma dēļ puķu sīpolu raža nav sevišķi laba. Vissliktāk klājies agri pavasarī ziedošajām sīpolpuķēm un agrajām tulpēm. Vēlās tulpes jutušās labāk, tām ir gana lieli sīpoli.

Stāda nopirkto liliju, sniegpulkstenīšu, pienpulkstenīšu, fritilāriju sīpolus. Tās ir sevišķi jutīgas pret sīpolu iekaltēšanu. Veikalos tos parasti pārdod perforētos maisiņos, kas ļauj sīpolam izkalst. Tos vairs nevajadzētu mocīt un glabāt istabā.