Kas jāizdara dārzā no 13. līdz 20. jūlijam?

Jārūpējas par sakņaugiem, kas varbūt ir cietuši jūlija sākuma karstumā un sausumā. Kad agrie kartupeļi noziedējuši, izlases veidā tos var rakt. Vēlajiem kartupeļiem, kur iespējams un vajadzīgs, vagas var kārtīgi salaistīt. Jāiznīcina Kolorādo vaboļu olu dējumi, jānolasa to kāpuri un strīpainās vaboles. Retina burkānus. Ja tos pēc tam vakarā laista, ūdenim vēlams pievienot humātus (šos preparātus var nopirkt dārzkopības veikalos), kas palīdzēs burkāniem uzņemt barības vielas no augsnes.

Laiks dalīt un pārstādīt lielziedu un citus īrisus. To sakneņus kādu laiku pirms stādīšanas vēlams paturēt saulē. Pilnos ziedos patlaban ir vērtīgi ārstniecības augi – zied liepas, ugunspuķes, pelašķi, cigoriņi, biškrēsliņi un mārsils. Zāļu tējām vāc arī piparmētras, raudeni, melisu, kumelītes un citus augus. Sien pirtsslotas. Lasa ogas, gatavo ievārījumus, konservē. Lai vasaras puķes turpinātu krāšņi ziedēt, bet ziemcietes labi sagatavotos ziemošanai, nogriež vecos ziedus un sēklaizmetņus. Apkopj rozes. Ievāc puķu sēklas. Ja nepieciešams, papildina dobes ar viengadīgajām puķēm. Jāpadomā, vai būs vieta, kur iestādīt jaunas un skaistas liliju šķirnes, kuras no 16. jūlija varēs apskatīt un iegādāties izstādē Dabas muzejā.

Dārza darbiem ne pārāk labvēlīga diena. Debesīs parādījies jauns Mēness, kad dārznieki var ievilkt elpu un nedaudz atpūsties. No sēšanas un stādīšanas vajadzētu atturēties, taču var un vajag pļaut nezāles un ravēt. Apkaro kaitēkļus, ja tādi parādījušies.

Vāc lapaugus, kā arī kressalātu, ziemas portulaka un rukolas sēklas. Skābenēm un rabarberiem nogriež vecās lapas un pāraugušos kātus. Ataugs jaunas lapas un sulīgi kāti, ar kuriem varēs mieloties. Laista augus, kam tas nepieciešams. Sēj skābenes un lapu pētersīļus rudenim un nākamajam pavasarim, kā arī rudens šķirņu salātus. Atkārtoti sēj rukolu, mizunu, lapu sinepes un citus ātri augošus zaļumus. Pavairo augus ar lapainiem spraudeņiem. Rudens ražai stāda ziedkāpostu un Pekinas kāpostu dēstus.

Pilnā sparā vāc un pārstrādā ogas un augļus. Vāra ievārījumus, skābē, konservē. Lai dārzeņi mazāk ciestu no slimībām un kaitēkļiem, ne vienmēr vajag izmantot dažādas indes. Tomāti neslimos ar lapu un augļu puvi, ja siltumnīcā vietām iestādīsiet zemās samtenes, baziliku un pat istabas puķi zelta stīgu. Literatūrā minēts, ka tomātu ražu labvēlīgi ietekmē arī maurlociņi, monardas, kreses, ķiploki un vēl daži augi. Toties, ja burkānus sēj turpat pie tomātiem, burkāni lāgā neaugot, bet tiem būšot laba smarža… Tomātu siltumnīcās baltblusiņu izķeršanai izliek dzeltenos līmes vairogus. Ābelēm ap stumbriem liek kaitēkļu ķeramās jostas.

Vāc augu sēklas. Ravē zemeņu dobes. Ja paredzēts iegūt jaunus stādus, stīgas saīsina, atstājot ne vairāk kā trīs veselīgus jaunos augus. Vecākiem zemeņu stādījumiem nogriež vai nopļauj lapas. Apkopj tomātus, samazina lapu skaitu, izgriežot bojātās un atsedzot ķekarus saules gaismai. Tomēr nevajadzētu rīkoties pārāk radikāli, lai augi nepaliek pavisam bez lapām. Novērtē, cik daudz augļu paspēs nogatavoties līdz rudenim, un vajadzības gadījumā normē ražu. Pastiprina ventilāciju, jo tagad aktivizējas sēņu izraisītās augu slimības.