Foto: Shutterstock
19. un 20. oktobris ir augļu dienas. Šajā laikā lasa dzērvenes un mežrožu paaugļus. Skābē kāpostus. Konservē, kaltē, spiež sulas, gatavo ievārījumus no augļiem un dārzeņiem, kas nav piemēroti ilgstošai uzglabāšanai. Šķiro un noliek augu sēklas.

Stāda smiltsērkšķus, lazdas, ogu krūmus. Rudenī stādītos ogu krūmus apber ar pabiezu kūdras vai komposta kaudzīti. Sagatavo platību vai vietu pavasarī stādāmajiem kociņiem.

21. un 22. oktobris - sakņu dienas

Novāc dārzā palikušos sakņaugus, pastinakus, melnsaknes, mārrutkus, melnos rutkus, topinambūrus. Skābē kāpostus. Var ievākt pieneņu, baldriāna un ālantes saknes. Apstrādā zemi. Stāda ziemas ķiplokus un sīpolus. Gatavo kompostu un trūdzemi.

23. un 24. oktobris - ziedu dienas

Apgriež ziemcietes, atstājot uz tām nogrieztos lakstus un kātus. Norok galtoniju un monbrēciju sīpolus. Ja vēl dobēs palikušas dālijas un gladiolas, norok arī tās. Notīrītos gladiolu bumbuļsīpolus glabā vēsumā. Tīra un izvēlas piemērotu vietu dāliju gumiem. Pārbauda, vai sagādātie apstākļi kannu un fuksiju glabāšanai ir piemēroti. Atlapo rozes un krūmu pamatnes apber ar trūdzemi vai kompostu. Vāc augu daļas floristikas materiāliem, klūgas pinumiem.

Konservē un gatavo uzglabāšanai augļus un dārzeņus, kas nav piemēroti ilgstošai uzglabāšanai.

25. un 26. oktobris - sēšanai un stādīšanai nelabvēlīgas dienas

Sagrābj lapas no
zāliena
un puķu dobēm. Ja ar lapām vēlas segt augus, jāņem vērā, ka arī grauzējiem patīk uzturēties siltumā, turklāt slapju lapu sega var veidot pie augiem lieku mitrumu. Sakritušajās lapās labi pārziemo gliemeži un to oliņas, un, pavasarī modušies, tie nograuž jaunos dzinumus. Tāpēc dobes no lapām labāk atbrīvot. Grābjot un kompostējot daļa mīkstmiešu aizies bojā. No dārza izvāc bojātos augļus un slimību skartos zarus. Likvidē nevietā augošus kokus un krūmus.

Lai labi saglabātu galviņkāpostus, tos noliktavā pakarina aiz nogrieztajiem kātiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!