Pirmie pavasara dārza darbi pēc ziemas miega

Tā kā ziemā zālienu skar gan sniegs, gan sals, tad pavasarī, kad sniegs nokusis, varam novērtēt, cik lielus bojājumus zālienam ir nodarījusi ziema. Lai pēc iespējas ātrāk zāliens atgūtu savu košo izskatu, būtu jāveic intensīvi kopšanas darbi. Ieteicamākais laiks šim darbam ir marta beigas, aprīlis, kad zāliens ir kārtīgi izžuvis.

Ja zālienu ir pabojājis sniega pelējums, kā rezultātā zāliens vietām ir pārklāts ar pelēcīgi brūnganiem pleķiem, to pēc iespējas ātrāk vajadzētu nogrābt ar asu grābekli. Visu nogrābto ir jāiznīcina, lai infekcija neizplatās tālāk, nekādā gadījumā to nevajadzētu kompostēt. Šādi nogrābj arī pilnībā veselu zālienu, tādējādi atbrīvojot to no atmirušās zāles, nedaudz uzirdinot augsnes virskārtu, lai tā spēj uzņemt skābekli.

Viens no obligātajiem pavasara zāliena kopšanas pasākumiem ir zāliena vertikulēšana. To veic ar speciālu iekārtu, zāliena velēnu sagraizot vertikāli, līdz 4 centimetru dziļumam. Vertikulēšana atbrīvo zālienu no atkritumiem, kas sablīvējušies augsnes virskārtā – pērnajām lapām, skujām, atmirušās zāles un sūnām. Vertikulēšana nodrošina labus apstākļus jauna zāliena ataugšanai. Pēc apstrādes visus atkritumus no zāliena jāsavāc.

Pēc vertikulēšanas var veikt zāles piesēšanu, jo ir nodrošināti apstākļi, kas veicina sēklu dīgšanu un attīstību. Izsējas norma 15-20g/m2. Vislabākie rezultāti tiks sasniegti, ja izvēlēsieties kvalitatīvus un vietas apstākļiem piemērotus zāliena sēklu maisījumus.

Pēc piesēšanas zālienu vajadzētu mēslot. Pavasarī svarīgs ir slāpekli saturošs mēslojums, jo tas veicina zaļās masas pieaugumu. Tāpēc dārzniece iesaka pievērst uzmanību mēslojuma sastāvam: NPK – slāpeklis(N), fosfors(P), kālijs(K). Pavasara mēslojumam N būs vislielākais skaitlis, piemēram, NPK 22-7-12. Mēslojumu vienmērīgi izkaisa, pēc tam kārtīgu salaista (īpaši saulainā laikā, lai pasargātu zālienu no apdegšanas).

Ja zālienā ir savairojusies sūna un ir aizdomas par skābu augsni, zālienu var kaļķot ar krītu vai dolomītmiltiem. Taču pirms tam būtu ieteicams veikt augsnes pH līmeņa analīzi. Sūnas veidojas arī tad, ja ir pārāk noblietēta augsne, zāliens atrodas ēnā, vai tam trūkst barības vielu. Lai apkarotu sūnu, zālienā iestrādā 19% vai 18% dzelzs mēslojuma. Pēc tam zālienu kārtīgi jāsalaista, tad apmēram pēc divām nedēļām sūna ir izkaltusi. Pēc šo darbību veikšanas zāliens ātrāk atgūs košumu, kļūs veselīgāks un izturīgāks.

Agri pavasarī, pirms lapu plaukšanas, dārzniece iesaka veikt koku un krūmu vainagu veidošanu. Izņēmums ir kokaugi, kas zied pavasarī un uz iepriekšējā gada dzinumiem (forsītija, ceriņi) – tos formē uzreiz pēc ziedēšanas. Regulāri formējot vainagus, tiek panākts spēcīgs, proporcionāls, katrai sugai atbilstošs augums.

Veidojot koka vainagu, to izretina, lai tajā iekļūtu gaisma. Izgriež sausos, bojātos, krusteniski augošos zarus, tāpat jāizgriež arī galotnes konkurenti, jo nav vēlamas divas vai vairākas spēcīgas galotnes. Ir koku sugas, kas dzen sakņu atvases (etiķkoks, daudzziedu ābele), arī tās ir regulāri jāizgriež.

Krūmiem izgriež nokaltušos, pāraugušos vecos zarus, izretina vainagu sabiezinošos zarus, atstājot spēcīgākos pagājušā gada dzinumus. Vecus un pāraugušus krūmus var atjaunot, veicot ''atsēdināšanu'' – tos apgriež, atstājot apmēram 15-30 centimetru augstus celmiņus. Vēlāk no snaudošajiem pumpuriem attīstās jauni dzinumi un krūmu vainagu veido no jauna.

Pēc kokaugu apgriešanas tos samēslo. Mēslošanai var izmantot kompostu, sadalījušos kūtsmēslus vai minerālmēslus.

Dārzniece iesaka pievērst uzmanību arī skuju kokaugiem. Pēc sniegotas ziemas kociņiem var būt izlauzti vai stipri izliekti zari. Izlauztos vajadzētu izgriezt, izliektos var mēģināt no iekšpuses piesiet. Pēc tam vainags jāpieformē, tādējādi atjaunojot auga formu.

Agrā pavasarī, kad vēl ir saglabājusies sniega sega un spoži sāk spīdēt saulīte, skuju kokaugus vajadzētu pasargāt no saules apdegumiem. Īpaši jūtīgas pret saules apdegumiem ir Kanādas egle (Picea glauca) 'Conica', ogu īve (Taxus baccata) 'Fastigiata', Lausona pacipres (Chamaecyparis lawsoniana) u.c.

Tagad ir pēdējais laiks, lai augus pasargātu no saules apdegumiem, piesedzot tos ar gaisu caurlaidošu materiālu – agrotīklu, egļu zariem u.c. materiāliem. Sniegam nokūstot, piesegumu pakāpeniski noņem.

Agri pavasarī vēl var paspēt izveidot vainagus augļu kokiem. Pirms ziedēšanas tos profilaktiski nomiglo pret slimībām un kaitēkļiem.

Kad sniegs jau gandrīz nokusis – marta beigās, aprīļa sākumā vajadzētu veikt pirmreizējo rododendru mēslošanu. Rododendru mēslošanai izmanto sadalījušos kūtsmēslus, skābu kūdru vai speciālus, rododendriem paredzētus minerālmēslus. Uz 1m² dod 80 gramus minerālmēslu. Ar pirmajiem lietiem un atkušņiem, minerālmēsli labi izšķīst un ieskalojas augsnē.

Ja pavasarī, pēc augsnes atkušanas, mūžzaļo rododendru lapas paliek saritinājušās, tas nozīmē, ka ziemošanas laikā tās zaudējušas daudz ūdens. Tad nepieciešama lapu rasināšna vairākas reizes dienā. Apmēram nedēļas laikā augs atgūs normālu izskatu.

Rododendru stādījumus mulčē ar priežu skujām, priežu mizu mulču, sfagnu kūdru. Labi noder arī viršu trūdzeme un ozolu, ošu, bērzu, alkšņu vai liepu lapas.

Pamazām iesākoties pavasarim, var atsegt uz ziemu piesegtās ziemcietes. Atsegšana jāveic pakāpeniski, vēlams, kad ir apmācies laiks, lai augi lēnām pierod pie jaunajiem apstākļiem. Apgriež rudenī nenogrieztās, sala pabojātās ziemcietes, arī graudzāles, kas pa ziemu saglabā savu dekorativitāti, piemēram, Ķīnas miskanti (Miscanthus sinensis) apgriež pavasarī pirms jauno asnu parādīšanās.

Pēc apkopšanas ziemcietēm patiks saņemt mēslojumu – kompostu, sadalījušos kūtsmēslus vai minerālmēslojumu. Atjauno/atdur apdobes, kas rada dārzā sakoptas, pabeigtas vides iespaidu.

Lai pasargātu augsni no izžūšanas un samazinātu nezāļu augšanu, dārzniece iesaka augu stādījumus mulčēt. Mulčēšanai izmanto gan organiskos, gan neorganiskos materiālus. No organiskajiem materiāliem izplatītākā ir skuju koku mizu mulča, kura būs piemērotāka skuju kokaugiem un augiem, kam patīk skāba augsne. Šķelda ir labs augsnes sedzējmateriāls, kas noārdoties bagātina augsni ar barības vielām. Ļoti dekoratīvi izskatās ar priežu čiekuriem noklātas dobes. Arī nopļauto zāli var izmantot mulčēšanai. Neorganiskie materiāli ir oļi, akmens šķembas, tikai zem tiem ir jāieklāj ģeotekstils, lai tie nesajauktos ar augsni.

Ziemošanai sasegtās rozes atsedz pakāpeniski. Lai arī saule jau stipri karsē, zeme vēl ir sasalusi, un ja šādos apstākļos rozi strauji atsegs, tā var aiziet bojā. Pēdējo pieseguma kārtu noņem tikai tad, kad augsne ir pilnībā atkususi.

Pēc atsegšanas, pirms lapu pumpuru plaukšanas, rozes ieteicams nomiglot ar kādu augu aizsardzības līdzekli, tādējādi pasargājot tās no saslimšanas ar sēnīšu slimībām.

Pavasarī košu akcentu dārzā piešķir atraitnīšu stādījumi. Tās var stādīt gan balkona kastēs, gan dažādos puķu traukos, gan dobēs. Stādīšanai traukos izmanto balkona augiem paredzēto augsnes maisījumu. Ieteicamais stādīšanas attālums ir 20-25 centimetri, jo ciešāk sastādītas tās mēdz neglīti izstīdzēt. Atraitnītes ir izturīgas puķes – pacieš samērā lielas temperatūras svārstības, tāpēc nav jāuztraucas, ja naktīs termometra stabiņš vēl nokrītas līdz -5 °C atzīmei, rezumē dārzkopības speciāliste.