Iluta Brūdere, kas ir iespaidīgā dārza lolotāja un galvenā saimniece, stāsta, ka to sākusi čubināt teju pirms divdesmit gadiem. Nezinātāji vietu nemaz neatpazītu, jo pēc nostāstiem var spriest, ka mājas iegādes pirmsākumos šeit viss bijis aizaudzis tā, ka pirmie gadi pagājuši vien mūžameža izciršanā. Tagad gan vairs nekas neliecina par to, ka māja bijusi krūmu apaugusi, jo visapkārt izveidotas glītas dobes un noskaņa ir visai idilliska.
Lai arī Iluta nav dārzkope, prasme aprūpēt visdažādākos augus un tos prasmīgi izaudzēt, esot gluži vai asinīs, jo nekad nav bijis jautājums, ka varētu tam mest mieru. Aplūkojot iespaidīgo apkārtni un aptverot, kāds darbs šeit jāiegulda, lai viss izskatītos tā, kā tas izskatās, jautāju, kas tad ir tas dzinulis, bet Iluta vien nosmej, sakot, ka nav jau laika domāt par to, kāpēc to darīt. Katru dienu ir jāiegulda darbs, lai dārzs būtu sakopts un pašam būtu prieks, bet lai cik daudz laika tam veltītu, tāpat vienmēr būs par maz izdarīts. Bet tajā pašā laikā saimniece nespēj nemaz iedomāties sevi bez šiem dārza darbiem, jo tā ir kā sava veida atslēgšanās no ikdienas, tā ir aizraušanās, kas vainagojas krāšņos darba augļos. Iluta arī atzīst, ka dārzā nekad nav rutīnas, jo visu laiku kaut kas jāpamaina, daži augi jāpārstāda, nāk klāt jauni stādi, ar laiku kaut kas apnīk, tad nu visu laiku ir, ko darīt.
Ziedoša paradīze uzkalniņā
Iebraucot Ilutas lauku mājas teritorijā, kas atrodas nelielā uzkalniņā, visapkārt paverot ainavu uz skaistām lauku ārēm, jānovērtē jau iebraucamā ceļa malas, kas rotātas ar skaistiem apzaļumojumiem, ar samtenēm un savu kārtu gaidošajām dālijām. Braucot mājas pagalma virzienā, pa kreisi no ceļa paveras iespaidīgi krāsaina liliju dobe, kas pielīdzināma sakņu dārzam izmēra ziņā, bet labajā pusē, līdzās mājai, nepamanīts nepaliek rožu krūms, kas savulaik izaudzis teju trešdaļas mājas platumā iespaidīgiem, sarkaniem ziediem. Savukārt pie pašas mājas izveidota rožu dobe, kur starp visdažādākajām šķirnēm dārza karalieņu pašas saaugušas atraitnītes, tādējādi dobi pārvēršot vēl krāsām piesātinātāku. Un ar to vēl nav gana. Aiz mājas ir visai liels sakņu dārzs, kur aug kāposti, zaļumi, kartupeļi, arī avenes, kazenes, arbūzi un dažādi krūmāji te nav retums, savukārt siltumnīcā par tomātu un gurķu brango augšanu gan atbild vīrs. Vēl attālāk, nedaudz lejup no uzkalniņa ir dīķis, kur ūdensrozes saaugušas kā sēnes pēc lietus. Skats uz ziedošo ūdenstilpni uzjundīja atmiņā dziesmu par Vecpiebalgas ūdensrozēm.
Turpat pie dīķa košiem ziediem slejas vagas ar krāsainajām dienziedēm. Saimniece stāsta, ka katru dienu šī dārza daļa izskatās citādi, jo katra zieda mūžs ir tikai viena diena, tāpēc katru dienu atveras cits.
Apciemojot Ilutas dārzu, vislielāko sajūsmu izraisīja tieši liliju dobe, kur tās aug gluži kā selekcionāru dārzā, lai arī pati par šādu salīdzinājumu vien nosmej. Vaicāta, kur tik daudz un dažādu liliju ieguvusi, viņa atbild, ka ikvienai esot savs stāsts. Dažas iegādātas pie selekcionāriem, citas dāvinātas, pirktas tirgū, bet daži gumi spontāni nopirkti lielveikalos. Un visas lilijas kā viens aug kā negudras, tāpēc jāsecina vien, ka tām radīti ļoti labvēlīgi apstākļi augšanai. Lai arī skaitījusi čaklā dārza saimniece savus lolojumus nav, katram aplūkotājam skaidrs, ka dobes pielīdzināmas selekcionāra dārzam. Iluta gan atzīst, ka šogad liliju ziedēšana neesot tik iespaidīga kā citus gadus, jo vēsā vasara darījusi savu, tomēr ar visu to Ziedu ielas dārzs būtu pelnījis skaistākā daiļdārza titulu Vānes pagastā.
