Daba mostas – pirmās pavasara vēsmas Salaspils botāniskajā dārzā

Daba mostas – pirmās pavasara vēsmas Salaspils botāniskajā dārzā
Foto: Publicitātes foto

Par spīti neparasti bargajiem laikapstākļiem martā, Nacionālajā botāniskajā dārzā pavasaris ir klāt! Atgriezies gulbju pāris staigā pa dīķa ledu, plaukst pūpoli, burvjulazdas jau noziedējušas un nodevušas stafeti lazdām, kas briedina spurdzes. Vecajā parkā no zemes izspraukušās pirmās pavasara vēstneses – sniegpulkstenītes. Akmensdārzā uzziedējušas koši dzeltenās erantes, pirmos ziedus atvērušas zilās vizbulītes.

Bet īpaši pavasara atnākšana jūtama dārza jaunajā oranžērijā. Sukulentu zālē divām agavēm izveidojušās ziedkopas. Zarainajai agavei (Agave bracteata) jau kopš marta sākuma plaukst aizvien jauni un jauni ziedi. Savukārt Celsa agavei (Agave celsii) no viena cera izveidojušas divas lapu rozetes un aug divas ziedkopas – "dvīņi" agavju ģintī ir ļoti īpašs gadījums! Katra agave zied tikai reizi savā mūžā, toties vareni – ziedkopa ir 6-7 reizes garāka par pašu augu. Pēc noziedēšanas blakus kalstošai lapu rozetei dažreiz izveidojas sānu atvases, no kurām izaugs jauni augi. Bieži vien viss augs vienkārši aiziet bojā – tā tas šobrīd notiek ar svītraino agavi, kas ziedēja pagājušogad.

Siltās subtropu zāles baseinā par pavasari vēsta zilās ūdensrozes (Nymphaea colorata) ziedi. Ja apmeklētāji uzvedīsies pavisam klusu, var noklausīties zaļās vardes pavasara dziesmu. Cītīgi zied un ražo augļus nenogurdināms citronkociņš. Pirmoreiz dārza vēsturē uzziedējusi dienvidu kordilīne (Cordyline australis). Šis Jaunzēlandes augs dabā aug kā liels koks ar līdz metru garām, šaurām lapām un pušķos zaru galos. Eiropas dienvidos kordilīnes tiek audzētas kā āra krāšņumaugi – pēc izskata tās atgādina palmas un ir samērā mazprasīgas siltajā klimatā.

Daba mostas – pirmās pavasara vēsmas Salaspils botāniskajā dārzā
Foto: Publicitātes foto

Nacionālajā botāniskajā dārzā uzziedējusī dienvidu kordilīne lielā podā; vasarā tā tiek iznesta ārā, bet ziemo oranžērijā, un nu, sajutusi pavasara elpu, zied. Arī otrai šīs sugai pārstāvei, kura aug sukulentu zālē, šobrīd veidojas divas ziedkopas – lielas skaras, kurās plauks nelieli, balti, smaržīgi ziedi. Angļu valodā šo kordilīni sauc par kāpostu koku (cabbage tree), jo tā jaunās lapas esot izmantotas pārtikā. Jaunzēlandes iezemieši maori izmantoja dienvidu kordilīnes garo lapu šķiedras makšķerauklām, zvejas tīkliem, virvēm, jo tās ir ļoti izturīgas un ilgi nebojājas ūdenī.

Vēsajā subtropu zālē koši sarkaniem ziediem noklātas Japānas kamēlijas, sāk plaukt arī citrondzeltenais kalistems, kuru tā dzimtenē Austrālijā dīvaino sarkano ziedu dēļ sauc par pudeļbirsti.

Kaut arī tropu zālē mīt augi, kuru dzimtenē nav izteiktas sezonu maiņas, pavasaris jaušams arī šeit. Turklāt no tropu zāles var redzēt "ziedošu stepi": tur plaukst īrisi, tulpes, narcises, savvaļas sīpoli, muskares un citas savvaļas sīpolpuķes no sausajiem un karstajiem reģioniem – Irānas, Sīrijas, Grieķijas, kur šobrīd ir pavasara plaukums. Šo kolekciju apmeklētāji var aplūkot caur stiklu, jo tā ir zinātniski ļoti vērtīga, daudzi no šiem tālajās ekspedīcijās ievāktajiem augiem dabā ir reti, un tieši šeit atklātas vairākas zinātnē jaunas sugas. Taču ieskats ekskluzīvajā zonā apskatāms šeit.

Fotoieskats botāniskā dārza pavasara vēsmās:

Source info

DELFI Tavs Dārzs


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tavs Dārzs iesaka