Kā vēlāk atzina pati saimniece, sakopto īpašumu novērtējuši pat nejauši garāmbraucēji, pieņemot, ka skaisti iekoptā teritorija ir kafejnīcas teritorija. ''Ne reizi vien bijis tā, ka svešinieki iebrauc pagalmā, pieņemot, ka te ir kafejnīca, un saka, ka gribot iedzert kafiju. Mēs tikai nosmejam un sakām, ka kafiju jau piedāvāt varam, bet kafejnīcas šeit nav.''
Evita pastāstīja, ka dārzu sākusi iekopt pirms septiņiem gadiem un tolaik nav bijušas skaidras vīzijas, ko un kā vajadzētu, tāpēc vadījušies pēc savām sajūtām. Tā piemēram, apaļo tūju robežu gar iebraucamo ceļu izvēlējušies sastādīt tikai vienā malā, jo šķitis – ja augi augs abās pusē, skats būs pārāk pareizs. Evita nosmej, sakot, ka viņas dārzā varot redzēt ļoti daudz, visticamāk, profesionāļu acīm nepareizus risinājumus, taču visu darījuši tieši tā, kā pašiem tīk.
Dobes veidotas, lai pēc iespējas mazāk būtu jāravē, jo tas neesot Evitas mīļākais darbiņš, lai gan vīrs Jānis gan to noliedz, sakot, ka pie pirmās izdevības tomēr vienmēr esot redzama dobēs ar pirkstiem zemē. Te gan Evita piebilst, ka darbošanās dārzā ir kā sava veida meditācija, kuras laikā izdodas atslēgt prātu no visām ikdienas rūpēm.
Ne reizi vien bijis tā, ka svešinieki iebrauc pagalmā, pieņemot, ka te ir kafejnīca, un saka, ka gribot iedzert kafiju. Mēs tikai nosmejam un sakām, ka kafiju jau piedāvāt varam, bet kafejnīcas šeit nav.
Augu izvēlē Evita vadījusies tā, lai kopšana neprasītu daudz laika un dārzā katrā sezonā būtu kaut kas, kam ''piesiet aci''. Ziemā tie ir mūžzaļie augi, pavasarī agrās sīpolpuķes un prīmulas, bet vasarā dažādas ziemcietes, ziedoši krūmi. Saimnieki arī labprāt padalās ar dažiem iemūžinātiem citās sezonās (skatīt zemāk fotogaleriju). Vieta teritorijā atvēlēta arī augļu kokiem. Interesanti, ka dārza iekārtošanas pirmajos gados nolēmuši sastādīt liepas par godu meitai gar vienu no žoga malām. Vēlāk, kad pieteicies arī dēliņš, dārzs papildināts ar ozoliem. Tā kā augu izvēle nav nejauša, bet gan rūpīgi pārdomāta šajā ģimenē.
Par krāšņumu padomāts ne vien dobēs, bet arī pie mājas iekarināmos podos, speciālos traukos un kastēs, kas saliktas dažādos līmeņos. Saimniece stāsta, ka savulaik dārzā bijis pavisam neliels baseins, bet nu nolēmuši to paplašināt. Turklāt baseins kalpos ne vien dekoratīvai funkcijai, bet arī veldzēšanās brīžiem, jo tas ir gana plašs un arī vietām pietiekami dziļš, lai peldētu arī pieaugušie. Pagaidām baseins vēl ir izveides procesā un gar malām plānots vēl salikt apaļu akmeņu krāvumus, kas vēl pacietīgi tiek gaidīti no Tukuma puses.
Lai arī dārza saimniece savu veikumu neuzskata par paraugu, šis tomēr ir labs piemērs tam, kā dārzu apzaļumot, lai tas neprasītu rūpes katru dienu un darba augļus varētu arī novērtēt un godam izbaudīt.
Foto no dārza:
