Sākotnēji vēl neapstādītais lauks piederēja vecsaimniekiem, bet vēlāk tas kļuva par kolhoza īpašumu. Iespējams, Lēdurgas dendroparka nebūtu, ja aizrautīgais kolhoza "Lēdurga" dārznieks Arvīds Janitens nebūtu kolhoza vadībai lūdzis atvēlēt zemes stūrīti. "Dārznieka māja bija kā botāniskais dārzs, protams, cik vietas tajā bija, tik bija, tāpēc viņš lūdza kolhoza priekšsēdētāju atvēlēt zemes stūrīti, kur viņš varētu sastādīt augus, un viņam to arī piešķīra," stāsta Lēdurgas dendroparka vēsturiskās ekspozīcijas vadītāja Sarmīte Kauliņa. "Viņš bija fanātiķis, jo pēdējo nesa no mājām."
12 hektārus plašajā laukā 1973. gadā Janitens sāka stādīt kokus, krūmus un arī ziemcietes. "Viņš rīkoja talkas, nāca palīgā skolēni, un tā lauks pamazām tika apstādīts," norāda Kauliņa. Pašlaik laukā ir aptuveni 1000 dažādu stādu un koku, bet tas jau nav viss – Lēdurgas dendroparka kopējā platība ir 62 hektāri. Parka teritorijā ir arī mežs, kurā var apskatīt aizsargājamus putnus, kukaiņus, piemēram, sikspārņus un spožās skudras. Tāpat tajā var aplūkot arī dārznieka sastādītos reto sugu kokus.
Ap 1999. gadu, kad dārznieks jau bija sasniedzis cienījamu vecumu, viņam parka uzturēšanas darbos talkā nākusi Karoļa Treija ģimene, kurai bija stādu audzētava. Tā saimniekojusi līdz 2011. gadam, bet pēc tam parks palicis bez apsaimniekotāja. Rūpes par parka apsaimniekošanu 2012. gadā uzņēmusies Krimuldas novada dome, kura pieņēma lēmumu – izveidot Lēdurgas dendroparku par Krimuldas novada struktūrvienību. Jau 2013. gadā parks atsāka savu darbību.
Koki no visiem pasaules kontinentiem
"Mums ir koki no visiem pasaules kontinentiem – no Āfrikas, Dienvidāfrikas un citām vietām," ar lepnumu teic Lēdurgas dendroparka vēsturiskās ekspozīcijas vadītāja. Turklāt Lēdurgas dendroparks ir vistālākā vieta pasaulē, kurā ražo zīdkoki. Tajā ir vēl citi īpašie augi un koki, piemēram, aprīlī krāšņi zied magnolijas, no Tālajiem Austrumiem atceļojušas kacuras, bet no Ziemeļamerikas – hemlokegles.
Izceļama ir arī kļavu kolekcija, kurā ir 12 dažādas kļavas, rododendru dārzs ar 46 krāšņiem augiem, kā arī šopavasar iestādītā hortenziju pļava, kurā jau nākamajās sezonās priecēs 40 ziedoši krūmiņi.
Lielākais bieds ziemā ir kailsals, kas dendroparkā mēdz nodarīt postu zīdkokiem, parūkkokam un citiem augiem. Savukārt ikdienā parks ir laikapstākļu un dabas parādību pasaudzēts. "Tā kā dendroparks atrodas ieplakā, dabas katastrofas mūs skar minimāli. Mēs šajā ziņā esam laimīgi," uzsver Kauliņa.
Dendroparks mainās līdzi laikam
Pēdējo gadu laikā dendroparks piedzīvojis tikai patīkamas pārmaiņas, jo tajā ik gadu tiek realizēti dažādi projekti, lai dārzu tālāk attīstītu un labiekārtotu.
Piemēram, mēnesi pirms lielajām 45 gadu jubilejas svinībām parkā noslēdzies labiekārtošanas darbu projekts, kā rezultātā labiekārtoti gājēju celiņi, sakopta koku aleja, pie stādījumiem uzstādītas informatīvas plāksnes, kā arī izveidots horoskopu aplis un veselības taka. Nesen arī administratīvajā ēkā izveidota novada vēstures ekspozīcija, kurā ir iespēja izmēģināt arī seno amatu prasmes.
Kā atklāj Lēdurgas dendroparka vēsturiskās ekspozīcijas vadītāja, nākamajā gadā dendroparkā plānots izveidot pastaigu takas mežā. "Lai apmeklētājiem būtu ērtāk iepazīt dendroloģisko stādījumu daudzveidību, parka teritorijā tiks paplašināts pastaigu taku tīkls," norāda Kauliņa.
