Jūnija mēnesis, šķiet, ir visziedošākais vasaras mēnesis, kad gribas visu iemūžināt ne tikai ar kameras palīdzību, bet arī ar acīm pašu atmiņām, lai gada drūmākajā laikā atdzīvinātu sevī dzīvesprieku. Ja ceļa malā redzamas rindā novietotas automašīnas, tad zini, ka iemesls varētu būt ziedošie magoņu lauki, jo to dēļ cilvēki ir gatavi mērot pat simtiem kilometru.

Trauslās, bet košās ziedlapas, kas veido lielos ziedus un dekoratīvās sēklu pogaļas atstāj ļoti graciozu iespaidu, tādēļ magones iecienītas arī košumdārza veidošanā. Dārza veidošanā vislabāk izvēlēties austrumu magones, alpu magones un kailstublāju magones, jo tās ir pielāgotas augšanai dārzos. Turklāt tas ir tikai stereotips, ka magones sastopamas vien liesmojoši sarkanā krāsā, jo patiesībā pasaulē sastopamas arī magones oranžā, baltā, rozā un pat zili violetā krāsā, un dažu šķirņu ziedi var izaugt pat 15 centimetru lielumā. Lai arī magoņu ziedēšanas prieks ir visai īss, jo tie izplaukuši iztur vien pāris dienas, atsevišķas šķirnes īpaši labos apstākļos var uzziedēt atkārtoti viena gada laikā.

Vērts iegaumēt, ka visas magones dod priekšroku saulainām vietām, irdenai un barības vielām bagātai augsnei, turklāt augi slikti pacieš ilgstošu mitrumu. Ja vēlies šo krāšņumu ieviest savā dārzā, tad tās jāsēj agri pavasarī vai ļoti vēlu rudenī paliekošā vietā, jo pārstādīšanu šie augi diez ko nepanes. Lai pagarinātu ziedēšanas ilgumu, ieteicams regulāri nogriezt noziedējušos ziedus, lai augs spēku neziedotu sēklu nogatavināšanai.

Vērojot iemūžinātās magoņu ziedošās pļavas, burtiski aizraujas elpa no tā, cik vārdos neaprakstāms skaistums tas ir. Apburoši izskatās, gan magones pašas par sevi, taču kombinācijā ar margrietiņām, rudzu puķēm un vārpām, ainavas paveras vēl iespaidīgākas.

Interesanti!

  • Ja vēlies magoņu ziedus izkārtot vāzēs, tad tie vislabāk uzglabāsies tad, ja kāti tiks nogriezti tad, kad pumpuri sāk krāsoties.
  • Leģenda vēsta, ka magones izaugušas no Afrodītes asarām, kuras birušas, uzzinot par iemīļotā Adonisa nāvi. 
  • Magoņu dzimtā (Papaveraceae) ir apzināts ap 100 dažādu viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu sugu. Savvaļā tās izplatītas Eiropā – arī Latvijā, Āzijā, Amerikā, Ziemeļāfrikā un Austrālijā.
  • Magones ir svešapputes augi, bet dažām sugām var būt arī pašappute. Visām sugām raksturīga indīga piensula.
  • Vienreiz iesētas, magones dārzā ziedēs gadu no gada, turklāt tās lieliski pavairosies pašas no sevis.
  • Magone izceļas ar to, ka skaisti ir ne tikai ziedi, bet arī ziedpumpurs un sēklenīca, kas savu dekorativitāti nezaudē pat izkaltušā veidā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!