Vienalga, kurā pasaules malā augtu kukurūza, visur šīs plantācijas ir visai eksotiskas. Stumbri ir biezi un nedaudz pat līdzinās bambusiem, uz tiem veidojas garenas lapas, starp kurām ar laiku izslienas vālītē saauguši dzelteni kukurūzas graudi. Lai arī lielākoties ierasts redzēt dzeltenas krāsas kukurūzas graudiņus, ir speciālas šķirnes, kuru mazie auglīši ir melni, violeti, sarkani, balti un pat raibi. Arī pēc garšas kukurūzas šķirnes ir dažādas – saldākas, neitrālākas, ar lielākiem un mazākiem graudiņiem. Kukurūza ir īpaša ar to, ka aug ļoti strauji. Pēc sējas jau visai drīz pret debesīm sāk slieties garas, šauras lapas.
Kā raksta sēklu maisījumu tirgotāji ''Krastmaļi'' speciālisti, kukurūzai piemēroti apstākļi ir labi iekultivēta, organiskām vielām bagāta smilšmāla augsne ar neitrālu vai skābu reakciju. Ne visai labi kukurūza augs sablīvētā un sausā augsnē, turklāt svarīgs ir augsnes mitrums – tas nedrīkst būt pārmērīgs, bet arī sausā augsnē kultūraugs neaugs. Vēl būtiski ir kukurūzu audzēt tā sauktajos siltajos laukos – dienvidu vai dienvidrietumu nogāzes un meža ielokos.
Kas attiecas uz kukurūzas audzēšanu Latvijā, šeit vislabāk tā augs vietās, kur savulaik audzēta labība vai pākšaugi. Pie mums kukurūzu galvenokārt audzē zaļbarībai un skābbarībai lopkopības saimniecībās.
Kukurūzas ražas laiks ir atkarīgs no tā, kur tā tiek audzēta. Latvijā parasti šis kultūraugs ienākas septembra beigas, ja apstākļi bijuši labvēlīgi, bet citviet tās var būt 60-70 dienas kopš sējas dienas, atkarībā no šķirnes, norāda ''Gardening Know How''.
Visai iespaidīgi un glaznaini izskatās kukurūzas plantācijas gan tad, kad vālītes vēl nav izveidojušās, gan tad, kad raža ir pašā pilnbriedā. Ne velti kukurūzas lauki ir visai pieprasīta vieta arī dažādām fotosesijām.
Foto:
