Karu pārdzīvojušie augi un pārmaiņu gaidas – LU Botāniskā dārza augu mājām 90

Karu pārdzīvojušie augi un pārmaiņu gaidas – LU Botāniskā dārza augu mājām 90
Foto: Palmu mājas rekonstrukcijas uzsākšana 1970. gadā Foto: LU Botāniskais dārzs

Simtgades zīmei lēnām tuvojas Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs, kurš nedēļas izskaņā svinēs apaļu jubileju – 90 gadi apritēs četrām augu mājām, kurās, spītējot vēstures līkločiem un rekonstrukcijas darbiem, zaļo un zied tūkstošiem augu no dažādām pasaules valstīm. Svin ne tikai pašas augu mājas, bet arī augi, kas ēkās mituši no to pirmsākumiem un savā ziņā kļuvuši par vēstures lieciniekiem.

Augu māju kompleksa būvniecība tika uzsākta 1928. gadā, un jau jūnijā tajā tika iemūrēts pirmais pamatakmens. Lai gan pašlaik grūti pateikt, kurā no četrām augu mājām tas varētu būt, Botāniskā dārza darbinieki pieļauj, ka tas varētu atrasties kādā no sukulentu mājām.

Karu pārdzīvojušie augi un pārmaiņu gaidas – LU Botāniskā dārza augu mājām 90
Foto: LU Botāniskais dārzs

Augu mājas pirmā pamatakmens iemūrēšana 1928. gadā

Kompleksa būvniecība tika pabeigta vien pēc desmit gadiem, un tajā atradās vairākas mājas – palmu, ūdensaugu un orhideju, augu pavairošanas un izmēģinājumu māja, kā arī sukulentu un vēsā savienotājmāja. Līdz mūsdienām saglabājies augu māju komplekss – ikoniskā palmu māja, tropu māja, sukulentu siltumnīcas un pavairošanas māja, kuras arī visas kopā svin 90 gadu dzimšanas dienu. Gadu laikā komplekss piedzīvojis vizuālās pārmaiņas un vēsturiskus notikumus, katru dienu ticis aprūpēts ar desmitiem puķkopības entuziastu rūpīgu darbu un arī papildināts ar simtiem augu no dažādām pasaules valstīm.

Karu pārdzīvojušie augi un pārmaiņu gaidas – LU Botāniskā dārza augu mājām 90
Foto: LU Botāniskais dārzs
Augu mājas bez palmu mājas 1930. gadā

Pašos pirmsākumos augu mājas neizskatījās tādas, kādas tās mēs redzam šodien. Piemēram, palmu mājas augstums sākotnēji bijis deviņi metri, bet vēlāk tā rekonstruēta un tapusi 24 metrus augsta, tādējādi mūsdienās kļūstot par augstāko palmu māju Baltijas valstīs.

Pārvērtības piedzīvojusi ne tikai palmu māja, bet arī citas augu mājas, kas pagarinātas par pieciem metriem. Mājām laikagriežos nomainītas arī konstrukcijas un jumts – palmu mājas koka konstrukcijas nomainītas pret alumīnija, bet stiklojums – pret polikarbonātu.

Bargais sals, ledus sega un cīņa par augu izdzīvošanu

Augus varētu saukt par vēstures lieciniekiem, jo tie bijuši klāt nozīmīgos Botāniskā dārza notikumos un pat kritiskās situācijās. Liels izaicinājums Botāniskā dārza dārzniekiem un darbiniekiem bijis vācu okupācijas laiks, kad teritorijā atradies vācu štābs un karaspēks. Tolaik dārznieki īpaši rūpējušies, lai augi izdzīvotu. Tika zāģēti koki, gatavota malka un kurinātas krāsnis, lai augu mājās nodrošinātu nepieciešamo siltumu. Pēc kara darbinieki par pašaizliedzīgo darbu apbalvoti ar medaļu par varonību.

Tikpat varonīgi un pašaizliedzīgi darbinieki rīkojušies arī citās kritiskās situācijās, piemēram, 1951. gada Vecgada naktī bijuši –25 grādi pēc Celsija un viens no diviem apkures katliem pārtraucis darboties. Trīs dienu laikā dienu un nakti Botāniskā dārza darbinieki rūpējušies, lai augi izdzīvotu bargajā salā, un tas arī izdevās. Augu glābšanas darbi noritējuši arī 1973. gada ziemā, kad no palmu mājas nogāzusies apmēram piecas tonnas smaga ledus un sniega sega, kas salauzusi pavairošanas un tropu mājas stiklojumu. Savukārt pēdējā kritiskā situācija bijusi pirms 12 gadiem – 20. janvārī, kad sarga neizdarības dēļ –25 grādu salā apsaluši sukulentu kolekcijas augi, kuri laimīgā kārtā daļēji tomēr tika saglābti.

Karu pārdzīvojušie augi un pārmaiņu gaidas – LU Botāniskā dārza augu mājām 90
Foto: LU Botāniskais dārzs
1960. gadi - Augu māju komplekss ziemā

Bet ne viss ir tikai tumšos toņos tīts – Botāniskā dārza darbinieki ir piedzīvojuši arī skaistus brīžus, piemēram, eksotisko augu ražu, īpašo augu ziedēšanu – tādu, kas uzzied tikai naktī vai reizi desmit gados, pirmo atklāto tauriņu māju Baltijas valstīs, jauno un krāšņo acāliju māju, kā arī muzikālus koncertus, izstādes un citus pasākumus Botāniskā dārza teritorijā.

Deviņdesmitgadnieki "opīši" un "omītes" augu mājās

Gadu laikā Augu māju komplekss piedzīvojis lielas pārmaiņas – kompleksam pēdējo gadu laikā piepulcējusies tauriņu māja un jaunā acāliju māja, kas pavasarī priecē ar bagātīgām ziedu kupenām.

Tāpat ievērības cienīga bijusi palmu mājas rekonstrukcija, kuras laikā uz vecās palmu mājas tika uzbūvēta jauna 24 metrus augsta celtne, kurā augi mīt līdz pat mūsdienām. Tagad tajā salapojuši un izauguši augi, kas sasniedz pat griestu augstumu (24 metrus), tiesa, tos nākas ik pa laikam apgriezt, jo tiem ēkā sāk palikt par šauru.

"Sākumā palmu māja bija maza, tomēr ar senlaicīgas oranžērijas šarmu," stāsta LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs, kurš atgādina, ka tā sākotnēji bijusi vien deviņus metrus augsta, bet vēlāk palmas dēļ jumts ticis pagarināts par trim metriem. Augu mājas vadītāja Ingūna Gudrupa vien noteic: "Mazliet jau žēl, ka no tādas mazas, romantiskas mājiņas esam nonākuši līdz tik lielam monstram."

Karu pārdzīvojušie augi un pārmaiņu gaidas – LU Botāniskā dārza augu mājām 90
Foto: LU Botāniskais dārzs
1937. gads augu mājas un palmu māja

Augu mājās mīt arī augi jubilāri, jo tie savu 90 gadu dzimšanas dienu svin reizē ar mājām. Kā stāsta augu māju vadītāja, palmu mājā uz apmeklētājiem noraugās 90 gadus vecais liellapu fikuss (Ficus macrophylla), kura dzimtene ir Austrālija. Tas ir aptuveni 24 metrus augsts, savukārt brīvā dabā fikuss ir divas reizes augstāks – stiepjas 50 līdz 60 metru augstumā.

"Arboristi strādā, kopj augu, tīra vainagu, un tā tas ir izdzīvojis līdz mūsdienām, pārdzīvojis arī kara gadus, jo daudzi augi aizgāja bojā," norāda Gudrupa.

Karu pārdzīvojušie augi un pārmaiņu gaidas – LU Botāniskā dārza augu mājām 90
Foto: LU Botāniskais dārzs
Liellapu fikuss (Ficus macrophylla) 2018. gadā

Vēl uz 90 gadu jubilāra statusu varētu pretendēt vīģe, kas kopā ar vismaz 500 taksoniem mīt palmu mājā. "Vīģes kartotēkā ir ierakstīts, ka sēklas atvestas un iesētas 1928. gadā," stāsta augu mājas vadītāja. Vīģe augu mājā ļoti izplešas, ražo augļus un braši aug, tāpēc tiek ik pa laikam apgriezta. Augu mājās ir arī citi eksotiskie augi, kuriem ir ēdami augļi, piemēram, granāti, citroni, psīdijas, eriobotrijas, banāni, papaija, kafija un ananasi. "Mēs visus savus ienākušos augļus ēdam," atklāj augu mājas vadītāja.

Palmu mājas lepnums ir ne tikai iespaidīgais fikuss un eksotiskie augi, bet arī komponista Jāzepa Vītola 1939. gadā dāvātā palma Forstera hoveja (Howea forsteriana), kura joprojām aug, iestādīta palmu mājas gruntī, un ir sasniegusi 12 metru augstumu. Tāpat izceļama arī 1972. gadā iestādītā vecā pūķa dracēna jeb pūķa koks (Dracaena draco), kas pērn palmu mājā pirmo reizi aptuveni 50 gadu laikā uzziedēja. Palmu mājā var sastapt arī reliktas sugas, kas uz zemeslodes augušas jau pirms vairākiem miljoniem gadu, piemēram, volemija (Volemia nobilis), Ķīnas metasekvoja (Metasequoia glyptostroboides) un atritinātā cika (Cyca revoluta).

Karu pārdzīvojušie augi un pārmaiņu gaidas – LU Botāniskā dārza augu mājām 90
Foto: LU Botāniskais dārzs
Kaktusu siltumnīca 1952. gadā

Deviņdesmitgadīgie jubilāri aug ne tikai palmu mājā, bet arī sukulentu mājā. "Te viens monstrs mums ir izdzīvojis," joko augu mājas vadītāja, kura rāda uz tūbaino opunciju (Opuntia tomentosa), kas sukulentu mājā apmeklētājus sagaida pati pirmā, jo atrodas tieši pretī ieejas durvīm. "Viņai varbūt ir nepilni 90 gadi," pieļauj augu mājas vadītāja, jo auga kartotēkā ir teikts, ka tas LU Botāniskajā dārzā ir no 1930. gada. "Mēs jau viņu katru gadu riktīgi apgriežam, viņa jau atkal ļoti ātri dod pieaugumu," piebilst Gudrupa. "Ja opuncijai ļautu augt no 1930. gada, kā tā grib, tad, es domāju, te būtu pilna siltumnīca." Auga resnais stumbrs laika gaitā ir pārkoksnējies. Kā stāsta augu mājas vadītāja, auga dzimtenē Meksikā stumbrs savvaļā sasniedz līdz pat 40 centimetrus diametrā.

Karu pārdzīvojušie augi un pārmaiņu gaidas – LU Botāniskā dārza augu mājām 90
Foto: DELFI
Tūbainā opuncija (Opuntia tomentosa)

Sukulentu mājas augu kolekcija laika gaitā ir sarukusi, bet augi toties ir kļuvuši lielāki, atzīst LU Botāniskā dārza direktors. "Šodienas kolekciju ir grūti ietilpināt šajās siltumnīcās – pēc skaita jau nav vairāk, bet augi paliek lielāki," piebilst augu mājas vadītāja. Lai gan šķiet, ka šajās siltumnīcās vizuāli ir vismazāk taksonu, kopumā tajā izvietoti aptuveni 650 taksoni, kas dabā sastopami gan Āfrikā, gan Centrālamerikā un Dienvidamerikā.

Savukārt tropu mājā aug aptuveni 417 taksoni. "Mums šeit pietrūkst vēl tikai kolibri," staigādams pa tropu tauriņu māju, teic LU Botāniskā dārza direktors.

Karu pārdzīvojušie augi un pārmaiņu gaidas – LU Botāniskā dārza augu mājām 90
Foto: DELFI


Palmu māja pārmaiņu gaidās

Kā portālam "Tavs Dārzs" atklāj LU Botāniskā dārza direktors, palmu māja savos 90 gados ir pārmaiņu gaidās. "Pašlaik LU infrastruktūras attīstības projekta ietvaros ir sākts palmu mājas rekonstrukcijas projekts," piebilst Kondratovičs.

Viņš stāsta, ka sākotnējā plānā ir palmu mājas energoefektivitātes izpēte, bet, kā jau ierasts, – nereti izpētes laikā atklājas dažādi zemūdens akmeņi, piemēram, lietas, kas vēl jāmaina un jāuzlabo. "Plāni jau ir pietiekami lieli," par palmu mājas rekonstrukciju teic direktors. LU departamentiem jau ir iesniegti parametri par nepieciešamo mitrumu palmu mājā, apgaismojumu, temperatūru un citām prasībām. "Sākotnējā doma jau bija ļoti vienkārša – izpētīt energoefektivitāti un pēc tam mainīt segumu, nodrošinot labu termoizolāciju, uzlabot klimata parametrus – temperatūras, mitruma un apgaismojuma režīmu. Bet tad atklājas visādi līdz tam neapzināti trūkumi," atzīst LU Botāniskā dārza direktors.

"Ar palmu māju ir tāpat kā ar pārējām siltumnīcām – laiks prasa savu. Laika zobs visas konstrukcijas ir nolietojis," teic Kondratovičs, kurš ir cerību pilns, ka projekts tiks īstenots un palmu māja tuvāko gadu laikā piedzīvos patīkamas pārmaiņas.

Augu mājas dažādos vēstures periodos:

Augu mājas 2018. gada septembrī:

Source info

DELFI Tavs Dārzs


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tavs Dārzs iesaka