Kas jādara dārzā un pagalmā līdz 13. augustam

“Dārzā vairs nav svarīgākais saglabāt skaistumu, bet augu kolekcijas. Visvairāk no sausuma cieš augi ar lielām un biezām lapām,” laistīt dārzus mudina daiļdārzniece un kolekciju dārza saimniece Indra Lielkāja no Strenčiem.

Ar vērtīgu kolekcijas augu ir gluži kā ar mājdzīvnieku. Tas prasa rūpes. Jālaista eksotiskie augi, kuriem ir slikta ziemcietība, piemēram, katalpas, sniegpārsliņu koks, ēdamās kastaņas, arālijas.

Kā pirmie jālaista šopavasar un šovasar stādītie un pārstādītie augi. Mitrums īpaši vajadzīgs liela auguma stādiem.

Papildu ūdens vajadzīgs rododendriem – gan ziemzaļajiem, gan vasarzaļajiem. Trūkstot ūdenim, vasarzaļajiem rododendriem piemetas dažādas ligas, tie sāk slimot ar miltrasu (šovasar to jau daudzviet var novērot).

Jaunam kokam vai krūmam vajag 1,5–2 spaiņus ūdens. Ūdeni lej palēnām, ļaujot tam iesūkties augsnē.

Priedes un tūjas var paciest daudz, taču arī tām izturība nav bezgalīga.

Ja tūjām vainaga iekšpusē brūnas skujas, nereti vainojams tieši iepriekšējā gada sausums.

Ja liela laistīšana nav pa spēkam, palīdzēt augiem saglabāt dzīvību var, katru vakaru augus pa lapām apsmidzinot ar ūdeni.

Dienā smidzināšana nav pieļaujama, jo var rasties saules apdegumi (ūdens piliens rada lēcas efektu), un augam būs stress.

No saules svelmes dobes vai atsevišķus augus var noēnot ar agrotīklu. To var ar knaģiem stiprināt gan pie auklas, kas novilkta augiem priekšā, gan iesiet lielāku koku zaros.

Sīpolpuķes (tulpes, hiacintes, sniegpulkstenītes u.c.), kas nav noraktas un atrodas dobē, sausumā jūtas ļoti labi. Arī lilijas, kuras jau beigušas ziedēt vai vēl zied, arī bez laistīšanas neaizies bojā.

Regulāri turpina barot viengadīgās vasaras puķes dobēs un traukos. Pirms mēslošanas augus krietni salaista.

Pietiekams barības vielu daudzums sekmē augu izturību pret slimībām un sausumu.

Podaugus novieto paēnā. Vēlama vismaz tāda vieta, kur saule tos neapspīd visu dienu.

Ēnā nogādā arī tos eksotus, kurus audzē podos un pārziemina telpās. Ja nav tādas iespējas, vismaz aptin podu ar balto agrotīklu, kartonu vai ko citu, lai pasargātu saknes no pārkaršanas.

“Dārzos, kur zāle tiek laistīta katru vakaru, mauriņš ir skaisti zaļš. Ja regulāru liešanu nevar nodrošināt, nav ko vairs velti pūlēties. Ar saliešanu brīvdienās šovasar nepietiek, jo zāle strauji kalst. Atliek vien gaidīt lietus periodu,” secina paklājzālienu ierīkošanas un mauriņu kopšanas speciālists Jānis Mitrevics no Rīgas.

Lai saglabātu zaļu zāli, to vajadzētu laistīt divreiz dienā – no rīta un vakarā vai vismaz vakarā.

Šogad pilnībā atmaksājas ierīkotās laistīšanas sistēmas, kur var ieprogrammēt laistīšanas laiku. Ar šļūteni īstā sausumā vienmērīgi salaistīt mauriņu ir praktiski neiespējami.

Pietiekami salaistīts mauriņš ir tad, kad augsne ir slapja 5–7 cm dziļumā. Sevišķi rūpīga laistīšana vajadzīga šopavasar ierīkotajam paklājzālienam vai sētajam mauriņam. Nenāks par sliktu pat laistīšana trīs reizes dienā.

Laistītu zālienu turpina regulāri pļaut. To dara vakarpusē, lai saulē neapdeg zāles stiebru griezuma vietas. Karstumā pļauj augstāk par parasti mauriņam ieteiktajiem 4–5 cm. Tagad piemērotākais ir 8–10 cm mauriņa pļaušanas augstums, lai saule nepiekļūst saknēm un tās neizdeg.

Ja nonīkušā mauriņā kāds zāles cekuls paaudzies, to var nopļaut, lai nebojā skatu. Ja pliks, tad pliks! Pļaušanas augstumam šajā gadījumā nav nozīmes.

Ja mauriņš pagalmā nodedzis ruds, tam vairs laistīšana un piesēšana nelīdzēs. Pat ja kaut kas ataugs, zālīte būs plankumaina.

Kā labu un izturīgu mauriņa sēklu speciālists iesaka izvēlēties uzņēmuma "Latvijas šķirnes" sēklas piedāvāto parka zālienu sēklu "M3". Vislabāk pārsēšanu (ar piesēšanu smagi cietušam mauriņam nākampavasar būs par maz) atlikt uz pavasari. Ja nevar nociesties, to var darīt vēlākais augusta beigās, septembra sākumā (ar nosacījumu, ja sācies lietus periods). Mauriņam vajag vismaz divus mēnešus, lai pagūtu izveidot sakņu sistēmu un labi pārziemotu. Ja tas zālītei neizdosies, pavasarī var būt lieli labošanas darbi.

Ja sēj vasaras beigās, jārēķinās, ka dārzā nekādas aktivitātes vairs nevarēs veikt, jo mauriņam bērnībā vajadzīgs saudzējošs režīms.

Nodegušo mauriņu vislabāk vēlu rudenī nokultivēt, nolīdzināt un ļaut augsnei nosēsties. Pavasarī viegli uzkultivē un sēj zāli. Var arī kultivēt pavasarī, nolīdzināt un tūliņ sēt.

Panīkušu vai zaļojošu mauriņu tagad nevajag mēslot, lai augi velti netērē spēkus. Mēslošanai īstais laiks būs septembris. Tad dod speciālo rudens mēslojumu, kurā maz slāpekļa.

Ja dārzam noteikti jābūt parādes kārtībā, jo paredzami svarīgi dārza svētki, var glābt paklājzāliens. Šogad daudzi izvēlas šo variantu. Tas gan nav lēts prieks, taču jau pēc divām trim nedēļām to varēs droši lietot. Pēc ieklāšanas intensīvi laista divas reizes dienā, lai attīstās sakņu sistēma.

Staigāt pa paklājzālienu var tūliņ pēc ieklāšanas, bet bērnu rotaļām un sportiskām aktivitātēm gan nevajadzētu notikt.

“Patlaban vācam ogu ražu. Arī krūmmellenes šogad gatavas daudz agrāk nekā citus gadus. Agrās šķirnes jau apēstas. Izcili, kā vienmēr, sevi pierādījušas šķirnes ‘Patriot’ un ‘Bluecrop’. Jau otro gadu labi ražo ‘Early Blue’,” teic stādaudzētājs Pēteris Heimanis no Pūres.

Krūmmellenēm ir smalka sakņu sistēma. Tās vēlas mitrumu, taču ne slapjumu. Augus laista reizi nedēļā.

Tas, ka augsne virspusē sausa, neko nenozīmē. Svarīgi iebāzt roku dziļāk un paraudzīt augsni. Patlaban ieriešas nākamā gada ziedpumpuri, tādēļ augus nedrīkst iekaltēt.

Ja augsnei ir pietiekami skāba reakcija un lietots piemērots mēslojums, no urbuma ņemto ūdeni speciāli nevajag paskābināt.

Auga labsajūtai svarīgi, lai tas būtu iestādīts krietni dziļā bedrē, kas pildīta ar kūdras substrātu (ideālā variantā – ar speciāli ielaboto, kas paredzēts skābumprasīgiem augiem). Tad mitrums augsnē saglabāsies pietiekami un mellene jutīsies labi.

Gan labākai mitruma saglabāšanai, gan sakņu kamola piesegšanai ziemā nāks par labu, ja augsni ap augu mulčē. Tam labi der skābā kūdras augsne. Piemērota arī mizu mulča.

Patlaban augus vairs nepiebaro. To ieteicams darīt pavasarī, kad sāk plaukt pumpuri. Vispirms dod amonija sulfātu, tad speciāli skābumu mīlošiem augiem domāto pilnmēslojumu.

Ja lieto šķidro mēslojumu, to vasarā dod vairākas reizes (kā norādīts pamācībā).

Izvēlas izturīgākās šķirnes. Ja dārzā ir vairākas, ar laiku var noteikt savā dārzā piemērotākās. Dažām šķirnēm sliktākos laika ap-stākļos ogas var pat neaizmesties, kā tas novērojams šogad.

Šķirnes aprakstā minētā labā salcietība nenozīmē arī ziemcietību, jo mūsu klimatā tieši neprognozējamais laiks ir visbīstamākais.

Pēc viena gada (īpaši pēc šī) nevar spriest par šķirnes īpašībām.

Apstrādā un mēslo zemi rudens sējumiem un stādījumiem. Sakārto un pārjauc komposta kaudzes. Novāc sīpolus, ķiplokus, agros kartupeļus. Ierok stabus sētām, klāj celiņus, planē un nostiprina nogāzes. Apstrādā dobju apmales. Dod rudens mēslojumu zemeņu, vasaras aveņu un krūmogulāju stādījumiem. Vietās kur novākti agrie sakņaugi, sēj zaļmēslojumam eļļas rutkus, sinepes, vīķus.

Ievāc puķu sēklas. Nogriež vecos ziedus gan ziemcietēm, gan vasaras puķēm. Vāc ārstniecības augus un griež sausziedes floristikas darbiem. Cērp dzīvžogus un apgriež dekoratīvos skujeņus, ja nepieciešams. Sēj dobēs atraitnītes nākamajam pavasarim. Dala un pārstāda īrisus. Iestāda pastāvīgā vietā dekoratīvos augus no konteineriem. Mēslo vasaras puķes.

Ravē, rušina un appļauj nezāles.

Novāc zirņus un pupas sēklai. Lasa ogas, vāc augļus, arī gurķus, tomātus, papriku un kabačus. Vāra ievārījumus, konservē. Stāda zemenes un avenes. No vasaras aveņu stādījumiem izvāc noražojušos dzinumus. Liek balstus augļukoku zariem, lai pasargātu no lūšanas.