Foto: Shutterstock
To, ka safrāns ierindojas starp pasaulē dārgākajām garšvielām pasaulēm, dzirdējis teju katrs, bet – vai visi zina, kā safrāns aug dabā? Pārsteidzoši, cik patiesībā pazīstami šķiet šie ziedi, kuros paslēpušās oranžās drīksnas, jo ziedi ļoti līdzinās arī pie mums augošajiem krokusiem.

Aplūkojot bildes, kā aug safrāns, šķitīs, ka tie paši krokusi vien ir, taču augu, no kura iegūst zelta vērto safrānu, dēvē par safrāna krokusu (Crocus sativus). Atšķirībā no mums zināmajiem krokusiem, šiem, no Āzijas nākušajiem, izaug arī koši sarkanas drīksnas, kas arī ir aprunātais safrāns.

Foto: Shutterstock

Pirms parādās violetie ziedi, augam raksturīgas aptuveni 10 garas, slaidas formas lapas, starp kurām parasti septembrī un oktobrī uzplaukst violeti ziedi ar drīksnu vidū. Safrāna zieds sastāv no sešām purpura krāsas ziedlapiņām, trim dzeltenām putekšņu lapām un tikai vienas sarkanās drīksnas.

Foto: Shutterstock

Kā jau to nojaušat, ceļš līdz garšvielas iegūšanai ir visai piņķerīgs, jo katra drīksna no ziediem jāizplūc ar rokām, tamdēļ arī garšviela ir tik dārga. Pēcāk šīs novāktās drīksnas kaltē. Lai iegūtu kaut vai tikai 50 gramus safrāna, nepieciešams novākt aptuveni 6000 ziedu!

Foto: Shutterstock

Kur tad aug šie izsmalcinātie safrāna krokusi? Spānija ir viens no populārākajiem galamērķiem, kurp doties lūkot šo dabas košumu, taču violetos laukus var sastapt arī Meksikā, Gruzijā, Japānā, ASV, Francijā, Armēnijā un citur. Kvalitatīvākais safrāns nākot tieši no Kašmiras, raksta ''Saffron Bulbs''.

Foto: Shutterstock

Par godu šim augam tiek rīkoti pat svētki! Oktobrī Spānijā, kura ir viena no safrāna audzēšanas lielvalstīm, notiek safrāna svētki, kur notiek kulinārās sacensības ar garšvielas pielietošanu. Tāpat var vērot, kā tiek novākti ziedi un tālāk sarkanās stīgas, raksta ''Aytoconsuegra''.

Foto: Shutterstock

Pēc tam, kad no violetajiem ziediem iegūta izsmalcinātā garšviela, sākas bezgalīgas iespējas kulinārajā pasaulē. Un, izrādās, visplašāk to pielieto tieši Vidusjūras, meksikāņu un indiešu virtuvēs, turklāt ne vien sāļos ēdienos, bet arī saldā gala šedevros. Kā garšvielai safrānam raksturīga neitrāla, vairāk pat rūgtena garša, taču ēdienam tā piešķir pasakainu nokrāsu, tāpēc plova, paeljas pagatavošana bez tā nemaz nav iedomājama.

Ja esi iekārojis izmēģināt safrānu kulinārijā, zini, ka veikalā jāmeklē tumšākās krāsas drīksnas, jo tās esot augstākās kvalitātes. Safrāns var glabāties gadiem ilgi, ar nosacījumu, ka tas atrodas slēgtā traukā un tumšā, vēsā vietā, informē ''BBC Good Food''.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!