Vēsturisko izskatu atguvusi ne vien vairākdaļu dobe, bet labiekārtota aptuveni 3000 kvadrātmetru plaša teritorija ap to – izbūvēti celiņi, ierīkoti zālieni, puķu un krūmu stādījumi, apgaismojums, uzstādīti soliņi, atkritumu tvertnes un novērošanas kameras, portālam "Delfi" vēsta Aigars Štāls, "Komunālā pārvalde" sabiedrisko attiecību speciālists.
"Akmensdārzu Jūrmalas parkā izveidoja 20. gadsimta trīsdesmitajos gados pie ieejas stadionā. Centrālās dobes vēsturiskais plānojums ir saglabājies – tas veidots simetriski attiecībā pret kādreizējo stadiona ieejas vārtu asi un sastāv no vairākos līmeņos izkārtotām taisnstūrveida terasēm ar apstādījumiem un laukuma ar soliņiem. Akmensdārzs atjaunots iespējami līdzīgs tā vēsturiskajam izskatam," skaidro ainavu arhitekte Zane Viņķele.
Aigars Štāls norāda, ka būvdarbi sākās 2016. gada nogalē, aizvadītās ziemas mēnešos bija tehnoloģiskais pārtraukums, darbi atsākās šā gada martā. Būvdarbu laikā saglabājušās, taču neapmierinošā tehniskā stāvoklī esošās dolomīta atbalstsienas nojauktas un izbūvētas no jauna pēc vēsturiskajos attēlos redzamā parauga. Atbalsta sienām izbūvēti pamati, kas iepriekš nebija, bet kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu sienu stabilitāti ilgtermiņā.
Atjaunoti kādreizējie pakāpieni dārza ieejās un padomju laikos zudušās kāpnes uz stadiona ieeju. Plašu teritoriju šeit bija nepieciešams planēt un zemes virsmas līmeni paugstināt, jo gan centrālā dobe, gan tai piegulošās platības bija nosēdušās.
Visi apstādījumi pārplānoti ar akmensdārza pirmās būvniecības laikam raksturīgām puķu šķirnēm, kā arī atjaunoti zemo skuju koku stādījumi pie ieejas kāpnēm, kas redzami vēsturiskajās bildēs, ko rūpīgi pētīja ainavu arhitekte Zane Viņķele un viņas palīdze Silvija Ozola.
Atbalstsienās iebūvēti dekoratīvie gaismekļi, kas akcentēs kāpnes diennakts tumšajā laikā un radīs klusinātu apgaismojumu dārza teritorijā, savukārt pie celiņiem uzstādītas laternas.
Uzstādīti arī stadiona ieejas vārti. Stadiona ieejas atjaunošana vēl būs jāveic no stadiona puses, bet tas būs cita projekta uzdevums, piebilst Štāls.
Akmensdārza atjaunošanā izmantots jauns vai, pareizāk, sen aizmirsts paņēmiens – grants celiņiem izbūvētas nevis masīva betona, bet smalkas metāla apmales.
Akmensdārza atjaunošana ir viens no soļiem Liepājas apstādījumu uzlabošanas programmas īstenošanas gaitā. Liepājas pilsētas Apstādījumu koncepcijā 2016. - 2019. gadam iekļauti priekšlikumi pilsētas apstādījumu papildināšanai un tam paredzamās aptuvenās izmaksas, kā arī jauno koku stādījumu un esošo koku vainagu kopšanas plāns. Esošie apstādījumi un puķu dobes pilsētā tiek saglabātas un koptas, taču daudzviet apstādījumus plānots pilnveidot, bet vēl daudzviet – veidot no jauna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
