Šīs sulīgās ogas pirmsākumi meklējami Āfrikā, un tikai pēc tam to atpazīstamība paplašinājusies citās tuvajās valstīs, kā arī Eiropā, vēsta "NationalGeographic". Arbūzu audzēšanas un ēšanas tradīcija turpinās jau gadu tūkstošiem un šobrīd it nemaz neplāno savu ritējumu pārtraukt.
Kāpēc šī oga tika kultivēta? Lauksaimniecības pētījuma organizācijas (Agricultural Research Organization in Istrael) pārstāvis Harijs Paris skaidro, ka tas saistāms ar arbūza konsistenci – tas ir ūdeņains un ātri nebojājas, tāpēc ēģiptieši varēja tos uzglabāt ēnainās vietās ilgi jo ilgi.
Kad pasaule bija iepazinusi šo tautā saukto "eņģeļu" gardumu, daudzās valstīs un pilsētās aizsākās to audzēšana. Lai arbūzs varētu izaugt, tam nepieciešama pietiekoši liela vieta, daudz saules gaismas, barības vielu un ūdens, raksta "TropicalPermaculture".
Patiesībā arbūzu audzēšana nav tik viegla kā varētu šķist. Audzēšanas laiks ir atkarīgs no klimata zonas, jo daudzās valstīs, kurās valda mūžīgā vasara, tieši ziemas mēnešos iesaka uz lauka audzēt arbūzus (uz mūsu platuma grādiem tas nav attiecināms). Lai arbūzs izaugtu brangs un garšīgs, nozīme jāpievērš regulārai laistīšanai.
Arbūzus audzē no sēkliņām. To augšanas laiks ir salīdzinoši ilgs (līdz pat 80 dienām), kas nozīmē, ka visu šo laiku nepieciešams pārsvarā silts un saulains klimats. Arbūzi arī tiek audzēti siltumnīcas apstākļos, nevis tikai uz lauka. Lai tie varētu augt nevis uz zemes, bet gan siltumnīcā, tie stingri jāpiesien (kā tas izskatās dzīvē, apskati galerijā). Vēl arbūza zariem un lapām tīk pīties un vīties, tāpēc nepieciešama pietiekoši liela vieta to audzēšanai.
