Ziema ir gadalaiks, kad vislabāk var ieraudzīt dārza uzbūvi, tā "skeletu". Labi izveidots dārzs labi izskatās arī ziemā. Teiksiet, kas gan var būt baudāms dārzā ziemā, ja puķes noziedējušas, koki kaili un visu klāj sniegs. Taču arī ziemā dārzam ir savs šarms, sava unikāla pieklusināta krāsu palete.
Kailo koku stumbri variē no melna līdz tumši brūnam, noziedējušo un nokaltušo augu dzinumi ienes dzelteni brūnganos toņus, bet skujkoku tumšais zaļums izceļas uz sniega un gaišo debesu fona. Baltais sniegs ļauj pamanīt to, ko vasarā aizklāja zaļums. Ziemā daudz vieglāk var novērtēt dārza dimensijas – augstumu, platumu, dziļumu, pamanīt koku siluetus, to vainagu formu, iepazīt faktūras un nianses. Atkailināts līdz beidzamajam, dārzs ziemā ir dramatiska traģisma pilns un vienlaikus tik pašpietiekams, it kā tāds tas būtu vienmēr. Kā panākt, lai arī ziemā dārzs parādītu savas labākas kvalitātes? Te būs daži ieteikumi.
Izcila skaistuma pamatā vienmēr ir labi izveidota struktūra. Dārza pamatu veido augi un atkarībā no tā, kādi augi izvēlēti, veidosies dārza struktūra ziemā. Pēc iznīcību nesošajām salnām rudenī parasti dārzos un parkos notiek sakopšanas darbi, aizvācot visu, kas zaudējis labo izskatu, savukārt dabā viss paliek, kā bijis. Tieši šeit var ieraudzīt nokaltušo vībotņu, suņuburkšķu un bišķrēsliņu īpašo pievilcību ziemas ainavā. Un kāpēc gan neiedvesmoties no dabas un arī dārzā nepaturēt vasaras liecības. Īpaši tad, ja noziedējušo, bet neapgriezto puķu slaidie brūnganie dzinumi, radot dārzā vertikālus akcentus, papildina dārza struktūru.Pa ziemu neapgrieztus var atstāt laimiņus un čiksteņes () ziedvārpas. Ja vēl, plānojot dārzu, izdodas panākt šo ziemciešu kompozicionālu saspēli ar citiem augiem, piemēram, vienmēr zaļajiem skuju kokiem, rezultāti neizpaliks. Skaists vasaras suvenīrs ziemā ir arī dekoratīvo krūmu nokaltušās ziekopas, piemēram, hortenziju kuplās ziedkopas vai spireju ziedu čemuri.Īpašu raksturu un šarmu dārzam ziemā piešķir augstas dekoratīvās graudzāles. Lai arī Latvijas apstākļiem piemērotu izteiksmīgu zāļveida ziemciešu nav sevišķi daudz, tomēr atsevišķas miskanšu () šķirnes atsvaidzinās ne tikai dārza ainavu, bet ar savu šūpošanos vējā un kluso šalkoņu piešķirs dārzam mazliet noslēpumainības un dramatisma.Ziemzaļie un mūžzaļie augi
Ne visi augi, tuvojoties ziemai, nosalst un zaudē savu lapojumu. Ziemā pamežā zaļo krāsu gammu saglabā tādi ziemzaļie un mūžzaļie augi, kā brūklenes, virši un mārsili. Latvijas dārzos paliekošu vietu ir iekarojuši ložņu cekuliņi () un citas ziemcietes, kas savu zaļo lapojumu saglabā arī ziemā. Ja vien tās nesplēps sniega kārta, ar savu zaļumu tās ziemā atsvaidzinās pelēcīgo brūngano krāsu gammu. Daudzos dārzos ir atvēlēta vieta arī mūžzaļajiem un ziemzaļajiem rododendriem.Tādi košumkrūmi kā Meservas īleksi (), sīkie puskrūmiņi – andromedas () arī pa ziemu saglabā savas lapas.Jāatceras vien, ka daži no tiem ir mazāk ziemcietīgi, piemēram ileksi un bukši, kā arī tas, ka daudzi no tiem mīl augt ēnā un, tuvojoties pavasarim, var ciest no saules apdeguma. Bet citādi būtu ieteicams atvēlēt dārza kādu vietu arī mūžzaļajiem augiem, kas ar zaļumu izceltos ne tikai ziemā, bet arī rudenī kalpotu kā labs fons rudens iekrāsotajiem lapu košumkrūmiem.
Nenoliedzami, ziema ir sezona, kas vislabāk izceļ skujkoku raksturu. Slaidās baltegles, zemās, bet izcili dekoratīvās kalnu priedes, dažādu augstumu un formu kadiķi, dažādu nokrāsu tūjas. Bagātīgā skuju koku izvēle ļauj dārzā izveidot īpašu ziemas brīnumzemi. To vienmēr klātesošā lapotne ļauj norobežoties no apkārtnes, kā arī paslēpt neglītu skatu jebkurā sezonā.Dārzā nevajadzētu aprobežoties tikai ar lapu kokiem un krūmiem, un ļauties skumjām, kad rudenī viss krāšņums ir zudis. Iestādot dzīvžogu no mūžam zaļajiem skujkokiem, dārzam visa gada garumā var piešķirt gan krāsu, gan struktūras un faktūras dažādību. Dzīvžogs var kalpot par fonu krāšņumdobēm, tas var radīt meža silueta ilūziju vai norobežot āra telpu. Glīti apgriezti vai izspūruši un savā vaļā atstāti tas ne tikai veidos jūsu dārza raksturu, bet arī sniegs patvērumu sīkajiem jūsu dārza savvaļas iemīniekiem. Dzīvžogu var veidot niansētā vienas krāsas gammā vai radīt kontrastējošus krāsu un faktūru laukumus, sākot no tumši zaļajām blīvajām eglēm un beidzot ar rietumu tūju zeltaini rūsganajiem toņiem vai zilganajiem izspūrušajiem kadiķu vainagiem.
Tā tikai liekas, ka, zaudējot lapas, vasarzaļie lapu koki un krūmi ir zaudējuši visu savu dekorativitāti. Dažkārt lapu zaudējums ir tikai ieguvums, jo atsedz dzinumu skaisto krāsojumu, īpašo zaru formu, vai stumbra mizas struktūru un unikālo faktūru.Ar pelnu pelēku, biezu, pat samtainu mizu lepojas Amūras korķa koks (Phellodendron amurense). Tikpat interesanta ir korķa gobas (Ulmus minor f. suberosa) miza un dzinumi ar korķa spārnu izaugumiem. Arī bērzu miza ar savu krāsu, plēkšņainumu un faktūru biežāk ir pamanāma, kad lapas jau nobirušas. Ar skaistu, baltu mizas toni lepojas Himalaju bērzs (Betula utilis var. jacquemontii), papīra bērza (B. papyrifera) baltā miza lobās lielām plēksnēm gluži kā papīra lapas, purva bērza (B. pubescens) miza iekrāsojas blāvi pelēcīgā sudrabainā tonī, turpretim baltā Ķīnas bērza (B. albosinensis) mizas mizas plēksnes ir koši oranžas, oranži sarkanas. Akmens bērza miza loboties krāsojas rūsgani dzeltena, rozīgi oranža, bet dzeltenā bērza (B. alleghaniensis) raupjās fakturētās mizas tonis variē no dzeltenā līdz pelēkam ar metālisku spīdumu, kas pēkšņi kļūst pamanāms ziemas saulē. Ar brūnajiem toņiem - sarkanīgi brūniem līdz zaļagani brūniem - lepojas melnais bērzs (B. nigra).
Tīra, gluda skaisti pelēka ir dižskabārža (Fagus sylvatica) stumbra miza. Melni pelēcīgos toņos krāsojas parastā pabērza (Rhamnus cathartica) saplaisājusī miza. Savukārt kokveida lazdas (Corylus colurna) miza lepojas ar skaistu fakturu, bet parastās lazdas (Corylus avellana) dzinumi ar skaistu zaļganbrūnu toni. Bronzas sarkanbrūnā tonī, ziemas saulē pat ar zeltainu atspīdumu, ir Māka ievas (Padus maackii) miza.
Arī krūmu dzinumi var lepoties ar izteiktām krāsām. Baltā grimoņa (Cornus alba), asinssarkanā grimoņa (C. sanguinea) jaunie dzinumi variē dažādos koši sarkanos, sārtos toņos, atvasainā grimoņa (C. sericea) dzinumi ir zaļgani dzelteni, savukārt Japānas kerijas (Kerria japonica) zari ir koši zaļi. Pa gabalu pamanāmi ir arī vītolu un kārklu jaunie dzinumi - sarkanbrūnie smaillapu vītola (Salix acutifolia) zari, dzeltenie baltā vītola (S. alba) dzinumi, sārti iekrāsotie smalkie purpura kārkla (S. purpurea) smalkie zariņi.
Atsevišķas koku un krūmu šķirnes lepojas ar īpaši skaistu, māksliniecisku zarojumu. Vītolu šķirne 'Sverdlovskaja Izvilistaja', un Matsudanas vītola (S. matsudana) šķirne 'Tortuosa', blīgzna (Salix carpea) 'Corly Locks' pārsteidz ar spirālēs sagrieztiem dzinumiem. Tikpat izlocīti ir parastās lazdas sķirnes 'Concorta' dzinumi. Savukārt spārnotais segliņš (Euonymus alatus) var lepoties ar zariem, kuriem izauguši korķveida izaugumi – spārniņi.
Pat neliels krāsu plankumiņš balti pelēkajos ziemas mēnešos rada spēcīgu iespaidu. Un tikai tuvāk aplūkojot var pamanīt, ka tās ir parastā pīlādža, sarkanā plūškoka ogas vai mežrozītes augļi. Košās ogas var kalpot ne tikai par barības krājumu žiglajiem mazputniņiem, bet arī būt par košu dārza akcentu ziemā.) sugām un šķirnēm ir koši augļi oranži sarkanos toņos, košas odziņas ir klintenēm (). Ziemā izceļas arī daudzu vilkābeļu () sugu, dekoratīvo ābeļu () nelielie auglīši, rievainās) plakanie auglīši un parastās irbenes () ogu ķekari. Ja dekoratīvo krūmu un koku ogas un augļus atstāj zaros, ziemā var priecāties par spožajiem krāsu laukumiņiem un putniem, kas bieži ierodas mieloties ar gardajiem augļiem.Tādu nav daudz, taču ir augi, kas zied ļoti vēlu rudeni vai agri pavasarī. Arī tie var kļūt par dārza akcentu tukšajā sezonā. Savvaļā Latvijā pirmā ziedētāja ir lazda, taču tās necilos ziedus var pamanīt tikai tuvplānā, savukārt, ja dārzā iestādīsiet vidējo burvjulazdu (), varēsiet par to oranži dzeltenajiem ziediem priecāties jau februārī. Viena no pirmajām ziedētājām ir arī blīgzna () jeb pūpolvītols. Bieži vien to pelēkas pūkainās spurdzītes parādās jau tad, kad visapkārt vēl ir redzams sniegs. Tulīt pēc sniega nokušanas zied zalktenes () jeb sniegarozēm sniegs nav sķērslis. Ja ziema ir maiga, tās var ziedēt pat visu ziemu.Iepriecināt ziemā var arī tie augi, kas zied ļoti vēlu. Vieni no pēdējiem ziedētājiem ir virši (). Tie sāk ziedēt vasaras beigās, taču savus ziedus saglabā visu ziemu. Tāpat bieži vien līdz pat pavasarim ir redzami Virdžinijas burvjulazdas () dzeltenie ziediņi, kas izplaukst oktobra beigās, novembrī.Lai radītu skaistu dārza telpu ar augiem vien neiztikt. Dārza bieži vien nepieciešamas nelielas cilvēka radītas būves – pergolas, kāpnes, tiltiņi. Ziemas sezonā tās bieži vien kļūst par dārza galvenajiem objektiem. Atsevišķos dārzos atradīsies arī mākslas darbi, akmens skulptūras, kas ziemā būs pamanāmas daudz ātrāk, kā vasarā. Tāpēc, plānojot dārzu, jāņem vērā, kā šie objekti izskatīsies, ja tos neaizsegs augi. Skatienu ziemā piesaistīs arī vientuļs dārza soliņs, tukšs puķupods vai vīteņaugu atbalsta režģis.Taču, ja dārzs šķiet vienmuļš un neinteresants, to ziemā var atdzīvināt, izvietojot tajā objektus. Tās būt ar puķu kastes, kur iestādīti virši vai mūžzaļie augi, vai arī floristikas veidojumi no skuju kokiem vai sausajiem augiem. Tādi noteikti iederēsies nelielos dārzos māju iekšpagalmos, kur arī vasarā nav visai daudz augu. Dārza atsvaidzināšanai noderēs ne tikai dabiski materiāli. Izmantot var jebkurus krāsainus dekoratīvus elementus, ja vien tādi jūsu dārzā iederas. Un, nenoliedzami, ka par ikviena dārza galveno objektu ziemā var kalpot sniegavīrs, ko katrs var izveidot atbilstoši savai gaumei.Lai arī šķiet, ka ziema dabā ir miera periods, ļoti daudziem dzīvniekiem ziemā dzīve turpinās. Savvaļas dzīvnieki var kļūt par jūsu dārza interesantāko sastavdaļu. Ja savlaicīgi izliksiet dārzā vietā, ko var vērot no loga, putnu barotavu, un rūpēsieties, lai tur vienmēr būtu kāds kārums mazajiem lidoņiem, varēsiet vērot dārzā jautras atrakcijas katru dienu, pat neizejot no mājas. Un nekas tā neatdzīvina ziemas ainavu, kā putnu rosīšanās pie barotavas.Visbiežāk par dārza apgaismojumu domājam vasarās, kad dārzā notiek dažādas aktivitātes. Bieži vien šis apgaismojums nav stacionārs un, sākoties ziemai, tiek novākts. Taču ziemā mākslīgais apgaismojums pēcpusdienas nokrēslī var radīt īpašu noskaņu un piešķirt dārzam īpašu šarmu.Ziemā, kad dabiskās gaismas ir tik maz, un tumši pelēkais ir pārņēmis teju vai visu laiku, gaismai ir īpaši liela nozīme. Ne jau velti tik lielu popularitāti ir iemantojušas spuldzīšu virtenes skuju kokos un kailajos lapu koku zaros. Tā, ka tās tos neatstāj, arī beidzoties Ziemassvētkiem un Jaungada svinībām. Taču dārzā izmantojamas ne tikai populārās lampiņu virtenes. Izgaismot dārzu var ar svecēm, kas pasargātas no vēja un tātad no nodzišanas, pašu izgatavotām lampiņu virtenēm un gaismekļiem. Romantisks dārza apgaismojums palīdzēs vieglāk sagaidīt pavasari un vasaras saulgriežu gaišās naktis.Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi
šeit
