22. un 23. maijā - sakņu dienās - stāda kartupeļus, sēj kāļus, rāceņus, galda bietes bietes un citus sakņu dārzeņus. Stāda sakņu seleriju, sakņu pētersīļu, kolrābju dēstus, kā arī sīpolus (ja tas nav izdarīts agrāk).
Ar ziedaugiem vislabāk nodarboties 24. maijā, 25. maijā, 26. maija rīta pusē, kā arī 27. maijā. Dārzā sēj kreses, kosmejas, matiolas, rezēdas un citas puķes, ko audzē bez dēsta, stāda dālijas, kannas. Lielāko daļu istabas puķu var pārvietot dārzā (labāk ne tiešos saules staros), vasaras gaitā rūpējoties par laistīšanu un papildmēslošanu. Vāc ārstniecības augus. Mitrās pļavās jau sāk ziedēt rasaskrēsliņi. Vērtīgi ir arī vilkābeļu un melno plūškoku ziedi. Apgriež noziedējušos dekoratīvos augus. Novāc un sagatavo uzglabāšanai rabarberu kātus (notīrītus, sagrieztus gabaliņos, tos var arī saldēt).
28. un 29. maijā (aptuveni līdz plkst. 13.00) griež dažādu mētru, salviju, izopa un citu garšaugu dzinumus - visvairāk vērtīgu vielu tajos ir īsi pirms ziedēšanas. Arī lielo nātri pļauj vai griež pirms ziedēšanas. Nātres ir lielisks dzelzs avots, ko izmanto cilvēku un dzīvnieku veselības stiprināšanavai, bet nātru vircu - augu spēcināšanai. Der sākt gatavot zemi vasaras beigās vai rudenī paredzētiem stādījumiem (piemēram, zemenēm), to uzrok vai uzar, cik iespējams, izlasa daudzgadīgo nezāļu sakneņus un iesēj griķus zaļmēslojumam. Biezi iesēti, tie nomāc nezāles, bagātina augsni ar fosforu un kāliju, samazina tās skābumu. Stāda kāpostus. Sēj garšaugus. Pļauj zālienu, apgriež dzīvžogus. Laista augus un dod papildmēslojumu.
29. maija pēcpusdienā dārzā paliekamā vietā stāda ķirbjaugu dēstus, sēj gurķus, pupiņas, stāda tomātus, un citus augļu dārzeņus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
