Foto: Publicitātes attēli
Rundāles pils rožu dārzam šogad lieli svētki – apaļa desmit gadu jubileja, kas arī tika vērienīgi nosvinēta jūnija izskaņā, taču arī turpmākās divas nedēļas pils teritorijā joprojām pulcējas ļaužu masas, lai aplūkotu ziedošo krāšņumu un izstaigātu vēsturiskos rožu dārzus. Rundāles pils muzeja pārstāvji portālam ''Māja&Dārzs'' sarūpējuši ieskatu rožu dārza tapšanā, ļaujot ielūkoties, kā tas izskatījies tapšanas procesā.

No vienas rozes līdz 8000 stādu

Interesanti, ka sākotnēji tika iecerēts veidot vēsturisku rožu dārzu, bet realizācijas gaitā izveidojies rožu muzejs, kas rāda arī mūsdienu rožu selekcionāru sasniegumus. No ieceres par rožu dārzu radīts vērienīgs rožu muzejs, kuru kolekcijas grupētas 44 nelielos laukumos. Dārza rietumu un austrumu puses tālākie četri laukumi rāda vēsturiskās rozes, kuras bija pazīstamas Kurzemes hercogistes pastāvēšanas laikā un nākamo pils īpašnieku grāfu Zubovu un grāfu Šuvālovu laikā līdz 1914. gadam, bet divi laukumi – rožu sugu veidus, kuri visbiežāk izmantoti rožu selekcijā. Partera tuvumā apskatāmi angļu rožu laukumi, pārējie laukumi grupēti pēc krāsām, un viens no tiem ir īpaši veltīts Latvijas selekcionāru rozēm. Lai uzskatamāk iepazīstinātu ar dažādu valstu selekcionāru darbu, izveidoti 51 laukumi, kur apskatāmi 17 valstu 72 selekcionāru rozes. 

2012. gadā kolekcijā bija 2450 rožu šķirnes, 2014. gada beigās kolekcijā bija 2322 rožu šķirnes, 2015. gada pavasarī iestādītas vēl 140 šķirnes. Kopumā Rundāles rožu dārzā aug ap 8 000 rožu stādu.

Karavīru iesaistīšana

Tā kā rožu audzēšana nebūt nav tas vieglākais dārza darbs, tad LR Aizsardzības ministrija atbalstīja lūgumu sūtīt armijas vienības palīgā rožu dārza ierīkošanai. 2005. gadā, kad tika uzsākta rožu dārza izveide, savas čaklās rokas un darbaspēku pielietoja 1210 karavīri, nākamajā gadā 612, bet 2009. gadā, kad grūtākais jau ticis paveikts, 85 kadeti. Kā ziņo muzeja pārstāvji, tad dārza ierīkošanā piedalījušies arī vairāku iestāžu darbinieki un privātpersonas.

Rožu dārza kopšanas attēlos var aplūkot ne tikai pirmās rozes iestādīšanu 2005. gadā, bet arī to, kā tika līdzināta zeme, kā norisinājās rožu stādīšanas talkas, mēslošana, ieziemošana, rožu atsegšana un apgriešana. Vēsturiskajos kadros netrūkst liecību, ka darbaspēks patiesi bijis iespaidīgs, taču palīdzīgas rokas nekad nevar būt par daudz, it īpaši šādos darba apjomos.

Grūtības, kas jāpārvar

Pieredze rožu stādīšanai gada beigās izveidojusies kopš 2012. gada, kad tika pasūtītas rozes rudenī, laikā, kad ir plašāks piedāvājums. Pēdējo gadu siltie rudens apstākļi ļauj, līdzīgi kā Eiropas dienvidu daļā, rozes stādīt rudenī, jo tad tās labāk pārziemo un agrāk pavasarī var sākt augšanu. Bijusi nepieciešama arī rožu kolekcijas papildināšanai, jo 2013/2014. gada ziemā izsala 176 mūsdienu rožu šķirnes un 22 vēsturiskās rozes, turklāt daļa no senākajām modernajām rozēm, kas maz ziedēja, bija pāraugušas.

Kolekciju papildināšana

Desmit gadi ir pietiekošs laiks, lai veidotos pieredze kopšanas specifikā, kā arī jaunas atziņas par rožu dārza koncepcijas izmaiņām. Vēsturisko rožu kolekcija ievērojami mainīties nevar, jo galvenās dažādo periodu pamata grupas ir pārstāvētas. Mūsdienu rožu selekcijas attīstība notiek tik strauji, ka grūti izsekot visām norisēm, tāpēc muzeja koncepcija paredz, ka ik pa diviem gadiem jāpapildina kolekcija, nomainot vecākās šķirnes. Viens no uzdevumiem ir arī plašāk iepazīstināt apmeklētājus ar jaunajām tendencēm un jaunām mazāk pazīstamu selekcionāru rozēm. Galvenā tendence selekcijai mūsdienās ir radīt neparastu krāsu kombināciju rozes, arī raibas un lāsumainas, kā arī neparastas ziedu formas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!