Foto: stock.xchng
Viltīgie dzīvnieki - ūdensžurkas - ir kāmju dzimtas grauzēji, lielākās strupastes Centrālajā un Ziemeļeiropā. Šīs radības sastopamas visā Eiropā, izņemot Īriju, Pireneju pussalu un Grieķiju.

Apkopojot specializēto mediju izdevumus, "DELFI Māja un dārzs" noskaidroja, ka gadījumā, ja ūdensžurku ģimene apmetusies uz dzīvi kādā dārzā, sākumā dārza īpašnieki pat nenojauš, ka ūdensžurka tur mitinās.

Dzīvnieciņš velti laiku netērē un, kamēr to neviens nav pamanījis, parokas zem koku saknēm un pārgrauž tās, radot postu gan augiem, gan dārza īpašniekiem. Turklāt, ūdensžurku ir ļoti grūti noķert.

Ārvalstu un pašmāju eksperti specializētajiem medijiem atzīst, ka vislabāk cīņā ar ūdensžurku, ir atrast ieeju dzīvnieciņa ejās, to parušināt un ievietot tajā slazdu. Tā kā ūdensžurkas, līdzīgi kā kurmji, nemīl svaigu gaisu un ar degunu cenšas aizsegt ieeju savos labirintos un tādos brīžos aizmirst par piesardzību, radību visai viegli var noķert slazdā.

Tāpat tiek minēti arī daži visai nežēlīgi cīņas ar ūdensžurkām paņēmieni. Daži avoti vēsta, ka lielu palīdzību ūdensžurkas notveršanā iespējams sagaidīt arī no kaķa, tomēr gadījumā, ja ašā dzīvnieciņa - ūdensžurkas - notveršanas pasākumā plānots iesaisīt peļu junkuru, kaķim noteikti jābūt potētam, lai tas neciestu no iespējamās cīņas ar ūdensžurku.

Ja arī jums ir kāds vērtīgs padoms par tēmu "Kā padzīt no dārza ūdensžurku", pavēstiet to arī citiem "DELFI Māja un dārzs" lasītājiem, rakstot epastu: maja@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!