Puravi ir divgadīgi lakstaugi. Puravi ne tikai piešķir savdabīgu garšu ēdienam, bet arī palielina organisma imunitāti un nomierina nervu sistēmu, tos bieži lieto kā pamatsastāvu dažādās diētās. Puravos ir ļoti daudz C vitamīna, kas saglabājas arī ziemā.

Stādīšana un audzēšana

Iekštelpās no februāra līdz martam audzē puravus kastītēs, bet ārā puravus var stādīt no aprīļa līdz maija beigām, kad zeme iesilusi līdz +15 grādiem un puravu stublāji ir zīmuļa resnumā, bet to garums sasniedzis 20 centimetrus. Puraviem ir nepieciešama auglīga un ar organisko mēslojumu bagāta augsne.

Tos ieteicams stādīt saulainā vietā, kārtojot tos zemē apmēram centimetru dziļāk, nekā tie auguši iepriekš. Turpmākā augšanas procesā pie puravu stumbra jāirdina zeme. Puravus stāda 10 cm attālumā vienu no otra. Pēc iestādīšanas zemē puraviem der izmantot papildu mēslojumu.

Novākšana un uzglabāšana

Puravus var sākt ēst jau pēc diviem mēnešiem pēc to iestādīšanas, taču pilnīgi visus puravus jānovāc laikā no augusta līdz pat novembrim, atkarībā no šķirnes un gaisa temperatūras (puravi aug arī -7 grādu temperatūrā).

Ir vasaras un ziemas puravi. Vasaras puravi nav paredzēti ilgai uzglabāšanai, tos labāk lietot uzturā no augusta līdz novembrim. Savukārt ziemas puravu lapas ir zilganzaļā krāsā, tie ir resnāki un stingrāki. Tieši tāpēc tos var uzglabāt visu ziemu, līdz pat aprīlim.

Puravi var kļūt par lielisku C vitamīna devu ziemas laikā, tie ir tikai pareizi jāuzglabā. Izrokot puravus no zemes, jānogriež īsākas to saknes un lapas. Dzeltenās lapas jānogriež pavisam.

Aptaujātie eksperti iesaka puravus uzglabāt tumšā vietā (kastēs, konteineros), stāvus ievietotus ar saknēm mitrās smiltīs vai kūdrā. Turklāt labvēlīgākā temperatūra to uzglabāšanai ir ) līdz -3 grādi.