Foto: Shutterstock
Pat dārzniekiem ar zelta rokām dažkārt gadās piedzīvot kādus palīgā saucienus no augiem, kam augšanas procesā kaut kas pietrūkst. Zināms, ka augiem ir sava valoda, un gurķi to itin nemaz neslēpj, jo, iepazīstoties ar valodas niansēm, ko apkopojuši dārzkopības žurnāli, nebūs nekādu grūtību noteikt kaites un trūkumus sekmīgai gurķu audzēšanai.

Slāpekļa trūkums

Slāpekļa trūkumu gurķu augšanas laikā var noteikt pēc tā, ja sāk dzeltēt vecākās lapas un ar laiku arī aizmetņi, un nesen izaugušās lapas kļūst dzeltenīgākas un ar laiku arī nobirst. Šādos gadījumos dzeltēšana nepārprotami liecina par to, ka augam nepieciešams slāpeklis, turklāt steidzīgi!

Fosfora trūkums

Ja gurķa stāda jaunās lapiņas ir nelielas un pēc krāsas tumšāki zaļas, bet vecās lapas krietni cietākas un ar sačervelējušām maliņām, tad zini – augam pietrūkst fosfors. Var būt arī tā, ka fosfors augam tiek sniegts pietiekami, taču aukstuma dēļ augs to nespēj pietiekamos daudzumos uzņemt.

Magnija trūkums

Ja gurķa lapām zaļa krāsa novērojama vien tikai pie dzīslām, bet pārējā lapu daļa ir nodzeltējusi, augam ir izteikts magnija trūkums.

Kālija trūkums

Gadījumos, kad sāk dzeltēt vecāko lapu malas, bet pārējā lapu daļa paliek dzeltenzaļa, ļoti iespējams, augam trūkst kālijs, vai arī biezā apstādījuma dēļ tam pietrūkst gaismas.

Kalcija trūkums

Sparīgi izaugušo gurķu spicie gali un jauno lapu dzeltenie gali dod signālus, ka augam pietrūkst kalcijs, taču vēl lielākos kalcija trūkuma gadījumos var atmirt gurķa galotnes un piemesties puves. Šādos gadījumos jāparūpējas par to, lai augs saņemtu papildus kalcija devu, citādi augam būs grūti pretoties slimībām un izaudzēt sulīgo ražu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!