Pēc viņas teiktā, zemeņu ziedēšanas beigu un nogatavošanās sākuma periodā VAAD speciālisti konstatējuši, ka atsevišķos zemeņu stādījumos lielus postījumus nodara maijvaboļu kāpuri. "Tie apgrauž zemeņu saknes, un augi iet bojā," sacīja Krastiņa un precizēja, ka šajās vietās maijvaboļu kāpuri ir sasnieguši trešo vai ceturto dzīves gadu.

Ceturtajā attīstības gadā kāpuri barojas līdz jūnija beigām, informēja VAAD pārstāve un norādīja, ka šajā attīstības gadā kāpuri sasniedz līdz sešu centimetru garumu un pēc tam iekūņojas 25-30 centimetru dziļumā.

Krastiņa uzsvēra, ka kāpurus augsnē var iznīcināt tikai mehāniski - ar augsnes apstrādes rīkiem - šķīvjiem, frēzi u.c. "Ja maijvaboļu kāpuru augsnē ir daudz, lauku vēlams atstāt melnā papuvē, kuru regulāri visu vasaru apstrādā - reizi divās trijās nedēļās," klāstīja VAAD pārstāve un piebilda, ka savukārt nelielās platībās zemenes stāds, kuram sāk vīst lapas, ir jāizrok un jāsalasa uz tā saknēm esošie kāpuri. Turklāt vieglākai kāpuru atrašanai var tos pievilināt, septiņu un desmit centimetru dziļā vadziņā ieliekot kartupeļu šķēlītes un pēc pāris dienām vadziņu atraušot, savākt tur barojošos maijvaboles kāpurus.

Jau vēstīts, ka Latvijā audzētās zemenes dažos veikalos gaidāmas jau šonedēļ, taču lielākas ražas gaidāmas ap Jāņiem.

Pagājušajā gadā Latvijas lauksaimniekiem zemeņu raža bija padevusies par 25-30% sliktāka nekā 2009.gadā, iepriekš atzina Rudzāte. Pērn pirmās lauka zemeņu ražas tika novāktas jūnija vidū.