Dabas ienākšana starp pilsētas mūriem – jumta dārzi un to specifika

Dabas ienākšana starp pilsētas mūriem – jumta dārzi un to specifika
Foto: Shutterstock

Piemājas dārziņš vai kāda kaste uz palodzes jau šķiet tik pašsaprotams papildinājums gan pilsētniekiem, gan tiem, kam ir iespēja ar apstādījumiem izpausties plašāk ārpus pilsētas kņadas. Taču nebūt nav apdalītas pasaules metropoles un arī Latvijas lielās pilsētas ar dabas klātbūtni ikdienā. Arvien aktuālāki kļūst balkonu, terašu un jumtu dārzi, kas paver iespējas izbaudīt to, kas pilsētā visbiežāk tomēr nav rokas stiepiena attālumā.

Daba – iedvesmas avots

Par pilsētas dārziem, aktualitātēm šajā jomā un specifiku augu izvēlē ''Tavs Dārzs'' plašāk stāsta ''ALPS'' ainavu arhitekte Ilze Rukšāne. Pirms ķeramies klāt galvenajai tēmai – urbānie dārzi – ainavu arhitekte skaidro, kāpēc gan vispār cilvēkam nepieciešama saikne ar dabu. Ne velti tik daudzus radošiem darbiem iedvesmo daba – tā ir mūsu iedvesmas avots, tā dod spēku, enerģiju un sniedz harmoniju ikdienas dzīvē, kaut arī paši varbūt par to nemaz neaizdomājamies. Ja tā padomāsim, tad piekritīsim, ka paši ikdienā pie katras mazākās iespējas tomēr izvēlamies būt tuvāk dabai vai vismaz to aplūkot. Tāpēc uz darba galda liekam augus, tāpēc mājās gribas grieztos ziedus un tāpēc brīvdienās dodamies saelpoties svaigu gaisu. Dabas klātesamība ir tikpat nepieciešama kā gaiss, ko elpojam, tāpēc likumsakarīgi, ka jumta dārzi, terases un plašie balkoni uzņem apgriezienus ar apstādījumiem. Ainavu arhitekte skaidro, ka tad, kad cilvēks dabā ir atradis šo līdzsvaru un harmoniju, rodas vēlme komunicēt. Jau sen pasaules apziņa ir apstiprinājusi to, ka dabas klātbūtne ir neatsverama ikdienas sastāvdaļa.

Urbānie dārzi kādreiz un tagad

Interesanti, ka pirms gadiem 20 jumta dārzi Latvijā vairāk bija kā kaut kāda ekstra un tie nebija bieži novērojami, taču tagad tie kļuvuši jau kā nepieciešamība. Un ne jau tikai kā estētiska vai rekreācijas vajadzība, kas arī, saprotams, ir viens no faktoriem, bet arī praktisku apsvērumu dēļ. Tā piemēram, jumta dārzi palīdz samazināt lietusūdeņu apjomu, kas nonāk kanalizācijā. Tā kā pilsētās lielākoties zemi klāj asfalts, lietusūdeņiem nav tik daudz iespēju uzsūkties zemē, līdz ar to, rodas pārplūdušas ielas u.tml. Tādēļ labiekārtojumi uz mājas jumtiem un piebūvēm ir pat ieteicami, jo tādā veidā tie kalpo kā klimatu pārmaiņu instruments. Un vēl zaļie jumti kalpo kā siltumizolācijas termoregulators, līdz ar to – arī praktisko pielietojumu šai estētiski pievilcīgajai aktualitāti netrūkst.

Dabas ienākšana starp pilsētas mūriem – jumta dārzi un to specifika
Foto: Shutterstock

Specifisks apzaļumojums

Jāsaka gan uzreiz, ka jumta terases labiekārtošana krietni atšķiras no tā, kā ierasts labiekārtot dārzu klasiskā tā izpratnē. Lai arī augsne augam tiek sagatavota, kāda nepieciešama, jebkurā gadījumā augam jābūt sausumizturīgam, jo jumtu uzkarsē saule. Tāpat jāatceras, ka šādās vietās vējš ir krietni izteiktāks, līdz ar to augsne krietni ātrāk zaudēs mitrumu. Savukārt ziemas un rudens sezonā jāņem vērā, ka augam jābūt sala izturīgam. Šie faktori ļoti ietekmē to, kā apstādījums izskatīsies ilgtermiņā. Tieši tāpēc arī ir dažādi standarti, taču kopumā ainavu arhitekte mūsu klimatiskajos apstākļos jumta terasēm un citiem tāda veida apstādījumiem iesaka izvēlēties mūsu klimatiskajai zonai atbilstošas un pilsētas apstākļiem piemērotas augu sugas.

Augu izvēle gan ir gaumes jautājums, taču ilgtspējīgam rezultātam ieteicams izvēlēties daudzgadīgus augus. Prātīgi veidot tādus apstādījumus, kuros ziedēšana ir mainīga un viss krāšņums nav vienlaicīgi, bet izkliedēts pa vairākiem mēnešiem. Jāatceras, ka sīpolpuķes nepārziemos šādos apstādījumos, turpretim graudzāles ir kā radītas šādiem dārziem. Vairākas to sugas skaisti izskatās jebkurā gadalaikā, arī tā dēvējamā klusajā periodā, kad augi jau nokaltuši un kļuvuši brūni.

Jumta dārzi palīdz samazināt lietusūdeņu apjomu, kas nonāk kanalizācijā. Tā kā pilsētās lielākoties zemi klāj asfalts, lietusūdeņiem nav tik daudz iespēju uzsūkties zemē, līdz ar to, rodas pārplūdušas ielas u.tml. Ilze Rukšāne

Būtisks nosacījums pie šāda veida dārziem ir jumta slodzes, par ko noteikti aizdomājas ne viens vien, apskatot jumta dārzu tematu. Ainavu arhitekte skaidro, ka pēc traģiskā notikuma Zolitūdē jumta dārzu labiekārtošana pat bija tabu tēma. Lai arī noteikumi pie šādu dārzu labiekārtošanas allaž bijuši strikti, tagad jo īpaši cītīgi seko līdzi visiem priekšnosacījumiem, kas ietekmē drošības apstākļus. Kādu laiku neviens pat negribēja dzirdēt neko par jumta dārziem, taču tagad pamazām tendence par jumta dārzu nepieciešamību atgriežas.

Protams, šādu specifisku dārzu labiekārtošana pieprasa specifiskus apstākļus. Piemēram, jumta dārzi ar kokiem tiks stādīti smagās augsnēs, savukārt dekoratīvie krūmiem vajadzēs jau vieglāku augsni. Tas pats attiecas uz puķu kastēm un cita veida dobēm – visos šajos gadījumos tiek pieaicināti būvinženieri un citi jomas speciālisti, kas aprēķina slodzes un parametrus, lai jumta dārzi būtu droša vieta ar dabas klātbūtni. Katrā ziņā ar pašdarbību jumta dārzu labiekārtošanā ainavu arhitekte noteikti neiesaka aizrauties un sapņa īstenošanā obligāti jākonsultējas ne ar vienu vien nozares speciālistu, kas palīdzēs atrast to piemērotāko risinājumu.

Pilsētas dārzi Latvijā

Vaicājot ainavu arhitektei, kā šī modernā aktualitāte izpaužas Latvijā un vai maz spējam novērtēt arī šādus dārza izpausmes veidus, Rukšāne skaidro, ka ar katru gadu vēlme pēc šādiem dārziem arvien aug. Un kas nav mazsvarīgi – to arvien biežāk arī labprāt izmanto pilsētas iedzīvotāji. Ļoti aktuāli šobrīd jumta terases veidot biroju ēkās, kur ēkas darbiniekiem iziet ieelpot svaigu gaisu, paēst līdzi paņemtās pusdienas, aizvadīt kādu tikšanos vai atpūsties un pat svinēt kādus darba kolektīva svētkus.

Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem ainavu arhitekte min biroju kompleksu ''Place Eleven'', kur pat izveidotas dažādas zonas – ir tā saucamā ''lounge'' zona, ir iespēja pakāpties augstāk un izbaudīt skatu pāri pilsētai. Kas interesanti, apstādījumi šeit veidoti pat pēc ārstniecības dārzu principiem. Šis projekts, pēc ainavu arhitektes domām, ir izcils piemērs tam, ka mājas īpašnieki padomājuši par komunikācijas uzlabošanu ne tikai vienā birojā, bet arī starp nesaistītiem birojiem, kas izkārtoti kompleksā. Tā vietā, lai terasi atvēlētu konkrētam īrniekam, jumts labiekārtots tā, lai ikviens ēkā strādājošais varētu atpūsties, iedvesmoties un citādi uzlabot darba kvalitāti.

Bez šī objekta ainavu arhitekte šobrīd strādā pie ''Origo'' jaunā korpusa labiekārtojuma, kur bijušā pasta ēkas vietā taps ēka, kurā arī jumta dārziem būs liela loma. Tur dārzi simboliski atainos dažādus pasta veidus. Šis noteikti būs viens no spilgtākajiem piemēriem, kā pilsētvidē harmoniski iekļaut arī dabas elementus. Vēl ainavu arhitekte min Magdalēnas namus Antonijas ielā, kur taps jumta dārzs ar privātām terasēm un plašu jumta dārzu visiem dzīvojamās mājas iedzīvotājiem. Tātad ar dabas trūkumu pilsētvidē netiek apdalīti arī dzīvokļos mītošie, un tā noteikti ir pozitīva tendence mūsdienu arhitektūrā, rezumē Rukšāne.

Iespaidu ainavu arhitektes minētajos objektos vari gūt, aplūkojot fotogaleriju:

Source info

DELFI Tavs Dārzs


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti


Tavs Dārzs iesaka