Foto: Shutterstock
Lielpilsētas pārvēršas par betona džungļiem. Disproporciju starp cilvēka vajadzībām un mehānisko pilsētas vidi rada stresu. Cilvēkos uzkrājas negatīvas emocijas, ātrāk rodas nogurums un veidojas depresija. Viens no veidiem, kā humanizēt pilsētas vidi un racionāli izmantot ēku jumtu platības, ir zaļie jumti.

"Jēdziens "zaļie jumti" (angliski – green roofs) apzīmē daļēji vai pilnīgi ar dzīviem augiem apstādītus ēku jumtus," skaidro Eduards Ulmanis, SIA "Emimar" tehniskais konsultants. "Augiem jābūt iestādītiem gruntī, starp zaļo augsnes slāni un jumta seguma konstrukciju jāliek ūdensnecaurlaidīga membrāna un slāņi jumta aizsardzībai no sakņu caurspraukšanās, augsnes drenāžai un laistīšanai." Ir pat projekti, kas paredz ēkas dzelzsbetona jumtu veidot ar speciāliem padziļinājumiem, radot vietu nelielu koku sakņu sistēmai. Visērtāk zaļo jumtu veidot uz plakanas virsmas. Tomēr to var klāt arī līdz 35o slīpās plaknēs. Šobrīd zaļie jumti pasaulē izmaina pilsētu arhitektūru, pārvēršot lielas rūpniecisko un sabiedrisko ēku jumtu platības par mauriņiem, puķu dobēm un dārziem.

Uzlabot klimatu pilsētā

Foto: Shutterstock

Zaļie jumti ievērojami uzlabo pilsētas mikroklimatu. Ar asfalta segumu klāto plakano jumtu temperatūra vasaras dienā sasniedz +80 oC, naktīs nokrītas līdz +20 oC, bet ziemā atdziest līdz -20 oC, kopējai temperatūras svārstību amplitūdai sasniedzot 100 grādus. Krasas temperatūras svārstības veicina plakano jumta segumu ātrāku sairšanu, ar laiku bojājot mājas konstrukciju. Savukārt apzaļumoti jumti vasarā sasilst līdz +25 oC, bet ziemā atdziest tikai līdz -10 oC, tātad temperatūras svārstība samazinās līdz 35 grādiem.

Zaļie jumti pilsētā kalpo kā temperatūras izlīdzinātājs. Pietiekami laistīti, iztvaikojums ir līdz 700 mm gadā, kas ļauj vasaras dienās par vairākiem grādiem samazināt apkārtējo temperatūru. Naktīs jumti atdziest lēnāk, jo augsnē uzkrājies siltums un augu sega kavē siltuma izstarošanu. Aprēķināts, ka 40 cm biezs apzaļumojuma slānis spēj uzkrāt 150 mm ūdeni, kas atbilst trīs mēnešu nokrišņu daudzumam. Tātad "zaļie jumti" darbojas kā izlīdzinošs faktors spēcīgu lietusgāžu laikā, atslogo kanalizāciju un bremzē strauju ūdens celšanos upēs. Pēc attīrīšanās apzaļumojuma slānī rezervuāros nonāk tīrs lietus ūdens. Zaļie jumti filtrē arī pilsētas gaisu un paši izdala skābekli. Jumtu veģetācijas slānis skaņu apslāpē 2 – 10 dB apmērā. Tādējādi uzlabojas klimats telpās, kas atrodas virs apzaļumoto jumtu līmeņa. Ne velti visas līmeniskās vienstāva ēkas iesaka apzaļumot.

Zaļo jumtu svars atkarīgs no substrāta daudzuma (var būt 92 – 500 kg/m2 un vairāk). Viss atkarīgs no plānotās konstrukciju stiprības. Pašus jumtus var izmantot atpūtai, pastaigām un sportam, tās ir jaukas rotaļlaukumu vietas bērniem. Uz jumta var savest arī smiltis, jūras oļus, iestādīt piekrastes veģetāciju un izveidot ūdens strūklakas. Velēnu jumtos sastādītie augi kļūst par dzīvesvietu bagātīgai kukaiņu pasaulei, kas piesaista putnus. Pastāv arī reālas iespējas audzēt dārzeņus, ziedus, augļus un pat sēnes. Ja platība ir pietiekama, uz šāda jumta var turēt arī dzīvniekus, tikai jāzina, kā to atrisināt tehniski.

Slīpa jumta zaļināšana un kopšana

Uz jumta augiem ir ekstremāli klimatiskie apstākļi, samērā nabadzīga augsne un tie atrodas izolācijā no dabiskās vides. Tādēļ, veidojot zaļo jumtu, jāizvēlas izturīgi un pieticīgi augi, kā arī jāuzlabo augšanas apstākļi.

Slīpa jumta dienvidu pusē veido terasējumu, kas samazina saules staru krituma leņķi un pastiprina ūdens uzkrāšanos augsnē. Jumtus noēno ar pīteņiem un aizkariem, kas kalpo arī kā vēja aizsargs. Ziemeļu pusē stāda ēnmīļu, bet austrumu pusē sausumizturīgus augus. Rietumpusē ieteicami zemi, pret eroziju izturīgi augi. Jāatceras, ka, pieaugot mājas augstumam, palielinās vēja stiprums, kas dzesē un žāvē augus. Tāpēc ar režģu un parapetu palīdzību jāveido aizvējš. Augus stāda secīgi pēc to garuma, augstākus kokus atsaitē un sakņu zonas apkrauj ar akmeņiem. Augi regulāri jālaista, priekšroku dodot pašlaistošām sistēmām, piemēram, izvēloties pilienveida laistīšanas sistēmas, ko regulē mitrumjutīgi elementi un magnētiskie ventiļi, kuri patstāvīgi ieslēdzas un izslēdzas.

"Zaļo jumtu klāšanai veido sistēmas. Piemēram, koncerna "Knaufinsulation" ražotā sistēma Urbanscape Green Roof System sastāv no četriem slāņiem: no LD polietilēna izgatavotā membrāna (Root Membrane) pasargā jumta hidroizolāciju no zaļā seguma sakņu ietekmes, drenāžas slānis (Drainage System) novada lieko lietus ūdeni, akmens minerālvates rullis (Green Roll) nepieciešams ūdens absorbcijai un sakņu sistēmas noturībai, savukārt augšējo kārtu veido zāles seguma rullis (Sedum-mix Blanket). Kopumā sistēma var būt pat desmit reižu vieglāka salīdzinājumā ar zaļā jumta seguma sistēmām, kuru pamatsastāvs ir zeme, turklāt Urbanscape absorbē vairāk ūdens. Piemēram, 1,2 cm biezs substrāts absorbē 17 litrus ūdens uz kvadrātmetru. Paklāja sistēma sastāv no 12 dažādās rūpnīcās audzētiem augiem, kas ir dzīvi visu gadu, tikai, mainoties gadalaikiem, maina toni, piemēram, gada aukstākajos mēnešos to nokrāsa ir sarkana. Kad sistēma ieklāta, to aplaista ar Urbanscape mēslojuma un ūdens sajaukumu un turpmāk mēslo 1 – 2 reizes gadā," stāsta Santis Girnius, "Knaufinsulation" tirdzniecības pārstāvis Latvijā.

"No tā sauktā jumta pīrāga augstuma atkarīgs ir parapeta augstums, jo substrāts nedrīkst būt virs parapeta, kas ir visbiežāk pieļautā kļūda, veidojot zaļos jumtus," stāsta Armands Liede, SIA "Niedru jumti" valdes priekšsēdētājs. "Zaļo jumtu ierīkošanas laikā nepieciešams izvairīties no hidroizolācijas pārklājuma bojājumiem. Uz plakanajiem jumtiem bija ļoti grūti noteikt bojājuma vietu, bet tagad to var izdarīt, zem hidroizolācijas ieklājot speciālu Smartex sistēmas membrānu – ar tās palīdzību iespējams atrast pat adatas dūriena izmēra bojājuma vietu. Lai noteiktu bojājumus, reizi gadā jumtu var apsekot ar speciālu iekārtu. Šī sistēma ir aktuāla arī citiem segumu veidiem, un tās lietošana divkārt pagarina hidroizolācijas mūža ilgumu."

Jumta dārza kopšana

"Lai efektīvi novadītu notekūdeņus, jumta dārzam jāparedz oļu joslas pa perimetru un ap notekūdeņu savākšanas akām," atgādina Baiba Bērziņa, SIA "Jaunbērzi" valdes priekšsēdētāja. "Ekstensīvos jumta dārzus regulāri apseko, kamēr augu sega pārklāj 90% no jumta platības. Turpmāk jumtu apseko 2 – 3 reizes gadā, mēslojot un kopjot. Intensīvo jumta dārzu kopšana neatšķiras no piemājas dārzu kopšanas, taču to ieteicams uzticēt profesionāļiem. Regulāri jāveic arī tehnisko ietaišu apkope, tāpat kontroles lūku, laistīšanas aprīkojuma, drenāžas cauruļu un notekcauruļu attīrīšana no netīrumiem. Jāpārbauda apmaļu, stiprinājumu, virsmas iekārtu un citu arhitektonisko elementu stabilitāte."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!