Bagātīgā flokšu ziedēšana, kas daudzos raisa rezignētas pārdomas par rudens tuvumu, uzjundī arī krāsu prieku. Flokšu smarža apņem siltās novakarēs, nomierinot satrauktos prātus un pildot sirdi ar mājas sajūtu, žurnālā "Praktiskais Latvietis" raksta Marija Semerova, Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste.

Vietas izvēle

Ilgu laiku rudens flokši šķita nedaudz piemirsti, ne tik iecienīti kā citas ziemcietes. Iemesls? Agrākos gados veidotās šķirnes ļoti slimo ar miltrasu. Tās apkarošana prasa ne mazums pūļu un reizēm šķiet, ka šī cīņa ir nebeidzama, jo atkārtojas katru gadu. Pat skaistā, reibinoši smaržojošā ziedkopa nespēj kompensēt miltrasas pēdas uz lapām. Lai ierobežotu slimības izplatību, rūpīgi izvēlas stādīšanas vietu. Flokšus stāda gan saulainās, atklātās, gan viegli noēnotās vietās. Noēnojums piemērots šķirnēm ar tumšiem un košiem ziediem, lai to krāsas saulē neizbalotu.

Ja flokši iestādīti ļoti saulainā vietā un vasarā ilgstoši nav lietus, tie bagātīgi jālaista. Cera sakņu sistēma atrodas tuvu augsnes virskārtai un sausuma periodā cieš no iežūšanas. Protams, saknēm kaitē arī pārāk mitra augsne, tāpēc dārzos, kur ir augsts gruntsūdens līmenis, dobi veido nedaudz paaugstinātu.

Pareizai vietas izvēlei ir liela nozīme arī ziemas periodā. Augus nevajadzētu stādīt pārlieku vējainā vietā, jo asie ziemas vēji drīz aizpūš sasnigušo sniegu. Ja sniega ir maz un sals mijas ar atkušņiem, ziemojošos flokšu cerus vēlams apraust ar sniegu – tas pasargā no krasām temperatūras maiņām un izsalšanas. Pavasarī kūstošie sniega ūdeņi laikus jāaizvada prom.

Nestādiet flokšus zem kokiem ar virsēju sakņu sistēmu, piemēram, zem bērziem, ievām, eglēm, veciem ceriņu krūmiem! Nomāktie augi izstīdzēs un ziedēšana būs nabadzīga. Ja flokšu dobi ierīko pie mājas, jāizvēlas austrumu, dienvidaustrumu, dienvidrietumu vai rietumu puse. Dienvidu pusē, saulgozī flokšiem būs par karstu un tie prasīs papildu kopšanu, savukārt ziemeļu pusē ziedēs ļoti pieticīgi, iespējams, neziedēs nemaz.

Uzziņai

Phlox grieķu valodā nozīmē – liesma. Tā šo ģinti nosauca slavenais zviedru botāniķis Kārlis Linnejs, kurš 1737. gadā publicēja pirmos flokšu botāniskos aprakstus.

Mums pazīstamais rudenī ziedošais skarainais floksis (Phlox paniculata) savvaļā aug Ziemeļamerikā mitros mežos un upju ielejās. Skarainajiem flokšiem ir 50 – 100 cm augsti, taisni, izturīgi laksti, klāti ar garenām lapām. Kad šos flokšus sāka audzēt mūsu dārzos, īsti nav zināms, taču, ieguvuši popularitāti Eiropā, tie ieceļoja arī pie mums. Piemēram, Kristiāna Vilhelma Šoha dārzkopības firma Rīgā 1871. un 1872. gadā piedāvāja 59 rudens flokšu šķirnes. Patlaban mūsu dārzos un apstādījumos audzē XX un XXI gs. Eiropā selekcionētās rudens flokšu šķirnes.

Flokšu kopšana

Pēc noziedēšanas izlauziet ziedkopas ar sēklām! Tas palīdzēs uzturēt šķirnes tīrību, jo būs novērsta sēklu pašizsēja. Turklāt vēlāk rudenī uzziedēs arī flokšu pazarītes.

Vairākus gadus vienā vietā augušiem flokšu ceriem atkailinās saknes, tādēļ rudenī tos vismaz 2 – 3 cm biezā kārtā nepieciešams apbērt ar auglīgu kompostu. Uzbērtā mulčas kārta ziemā pasargā no izsalšanas.

Ja flokšus pavairo ar spraudeņiem, to dara pavasarī. Spraudeņus ņem ar diviem lapu pāriem, apakšējās lapas noņem, augšējās saīsina par trešdaļu no lapas plātnes. Sprauž dobē, vieglā, ūdenscaurlaidīgā substrātā. Lai pasargātu no spilgtās saules, pārsedz ar ēnojamo materiālu. Saulainās dienās vairākkārt rasina.

Pavairošana ar ceru dalīšanu iespējama gan pavasarī, gan rudenī. Tomēr rudenī tas jādara pietiekami agri, lai augi paspētu iesakņoties un nostiprināties gaidāmajai ziemai.

Šķirņu varavīksne

Tiem, kuru dārzos krāšņie ziedētāji flokši pagaidām vēl nav raduši vietu, noderēs neliels ieskats plašajā šķirņu klāstā. Tajā katrs var atrast savu krāsu un smaržu.

'Düsterlohe Zwerg' – veido kompaktu, 50 cm augstu, nedaudz izvērstu, stingru ceru. Vēlams stādīt noēnotā vietā, jo tumši violetie ziedi (ar nelielu sarkanīgu actiņu vidū) saulē nedaudz izbalo.

'Fondant Fancy' – cers ļoti kompakts, 50 cm augsts, zied no jūlija līdz septembrim ar gaiši sārtiem ziediem (vidū tumšāka actiņa). Šķirne izturīga pret miltrasu.

'Blauer Morgen' – tumši zili ziedi, kas izgaismojas ēnainās dienās un vakara krēslā, kļūdami spilgtāki. Cers kompakts, 80 cm augsts. Šķirne izturīga pret miltrasu.

'Margri' – interesants krāsu salikums: balti ziedi ar violetu ēnojumu un aveņkrāsas gredzentiņu. Cers ir kompakts, stingrs, 80 cm augsts.

'Natasha' – ļoti pievilcīga plankumainā flokša (Phlox maculata) šķirne. Ziedi violeti ar baltu, centrs aveņsarkans. Ziedkopa cilindriska, kompakta. Cers 80 cm augsts, stingrs.

'Schwerins Flagge' – ziedi sarkanīgi sārti ar baltu (krāsu izkārtojums ziedā līdzīgs šķirnei 'Natasha'). Cers 90 cm augsts, stingrs. Šķirne izturīga pret miltrasu.

'Herbstlicht' – balti ziedi ar sārtu ēnojumu un izteikti sārtu actiņu. Cers 100 cm augsts, kompakts, stingrs. Vēla flokšu šķirne.

'Herbstwalzer' – ziedi siltā sārtā tonī ar sarkanu actiņu. Ļoti vēla flokšu šķirne, izturīga pret miltrasu.

'Daktere Anita' – Elvīras Zvaigznītes izveidota šķirne. Ziedi violeti sārti, cers 80 – 100 cm augsts.

"Praktiskajā Latvietī" šonedēļ lasiet arī par tomātu kopšanu, traukiem augļu vākšanai un velēnu jumtu priekšrocībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!