Arborists Uģis Šmits skaidro, ja koks ir nozāģēts līdz zemei, tad ir trīs veidi, kā celmu likvidēt.
Celmu var izfrēzēt ar celmu frēzi. Pašlaik tirgū ir pieejami šādi pakalpojumi, arī frēzes ir dažādas – no rokas stumjamajām līdz uz traktoriem uzstādītajām, un tās var iznomāt dārza tehnikas veikalos. Mazdārziņam būs piemērota ar roku stumjamā. Celmu izfrēzē apmēram 20 cm dziļumā, izvāc skaidas, uzber, nolīdzina un noblietē augsni, noslēgumā iesēj zālienu.
Vēl viens variants ir atrakt celmu, nozāģēt to ar motorzāģi zem zāliena līmeņa vai citādi mehāniski sadalīt. Te gan jārēķinās, ka zāģa sliede tiks neglābjami bojāta un ekonomiski tas var maksāt vairāk nekā frēzēt.
Kā trešo iespēju arborists piedāvā, izmantojot līdumnieku metodes – izdedzināt, izlauzt, izrakt celmu. Te gan arborists iesaka padomāt par celmu likteni tieši pirms nozāģēšanas. Ja nolemts celmu likvidēt, bet netiks izmantota celmu frēze, tad ir lietderīgi atstāt koka stumbru 1,5–2 metru augstu un vēlāk to izmantot kā sviru celma izlaušanai. Lai nesalauztu pļāvēju, celmu var nozāģēt līdz zemes līmenim, savukārt pareizi noregulēts zāles pļāvējs pļauj 3–5 cm virs zemes. Tātad, ja viss izdarīts rūpīgi, tad pļāvēja asmeņi celmu neskars.
Maza diametra celmu var atrakt no zemes 25 cm dziļumā un tad to izzāģēt vai ar cirvi izcirst aptuveni 15–20 cm zem zemes. Pa virsu saber augsni, iesēj zālīti un var būt droši ka celms netraucēs. Laika gaitā augsnē tas sadalīsies. Taču pie lielāka diametra celmiem frēzēšana būs efektīvākais veids.
Ja šīs metodes šķiet par sarežģītu, var celmu izmantot kā efektu dārzā, liekot uz tā kādu grozu, mucu, spaini vai kaut alumīnija bļodu ar apstādījumiem. Tāpat šo paaugstinājumu var izmantot iekarināmu augu stādīšanai, un šādos gadījumos celms varbūt nebūs kā traucēklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
