Rudenī ziemciešu atmirušās virszemes daļas nepieciešams nogriezt astoņu līdz 10 centimetru augstumā.
Kad augsnes daļa jau ir sasalusi, tad var piesegt ziemcietes, kuras ir salā neizturīgas. Tās var piesegt ar priežu skujām, bet pārējām ziemcietēm var uzbērt trīs līdz piecu centimetru biezu kūdras komposta devu. Tikai jāatceras un jāņem vērā, ka ziemciešu dobes nedrīkst piesegt ar nogrieztiem stubājiem, jo tie vēlāk var būt kaitēkļu perēklis. Nogrieztie stublāji var sekmēt dažādu slimību izplatīšanos, kā arī kaitēkļu savairošanos.
Pavasarī ziemcietes nepieciešams atbrīvot no skujām, bet kūdras kompostu var atstāt kā mēslojumu.
Pie sala izturīgajām ziemcietēm pieder ozolītes, kreimenes, peonijas, īrisi, dienziedes un citi augi. Šie augi praktiski nav jāpiesedz. Prīmulas, lauztā sirds, aslapu floksis, Jaunbeļģijas ziemastere un citi augi, iztur pat -10 līdz -12 grādu kailsalu vismaz 30 līdz 40 dienas.
Savukārt mazāk izturīgas ziemcietes ir skarainais floksis, Karpatu pulkstenīte, vijolītes un citi augi. Šie augi iztur tikai īslaicīgu temperatūras pazemināšanos zem -10 grādiem pēc Celsija.
Ja rudenī ir vēlme stādīt ziemcietes, tad jāņem vērā, ka tās nepieciešams stādīt ar tādu aprēķinu, lai līdz salam tās paspētu iesakņoties. Tāpat nepieciešams pirmajā ziemā piesegt visu ziemciešu rudens stādījumus.
Raksta tapšanā izmanota A. Laša grāmata "Mazdārziņu apstādījumi" (Rīga, "Zvaigzne", 1984).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
