Ja zāle aug, to vajag pļaut kaut līdz Ziemassvētkiem, skaidro dārzu ierīkošanas speciāliste Agnese Krauze-Johansone. Vasarā pļaušanas biežums ir divas trīs reizes nedēļā, rudenī – reizi nedēļā vai retāk (pēc vajadzības). Ja zāli atstāj nepļautu, tā ziemā sagulsies, bojāsies, iemetīsies tā sauktais sniega pelējums. Turklāt mauriņš ir viens no dārza kompozīcijas svarīgākajiem elementiem, un tam jābūt glītam visos gadalaikos.
Vēlamais zāles garums mauriņā ir 4–5 cm. Katrā pļaušanas reizē ieteicams nopļaut ne vairāk kā trešdaļu no stiebra garuma. Ja zāle ir jau 7–8 cm gara, tā jāpļauj, kaut ir jau vēls rudens.
Kļūda ir rudenī nopļaut mauriņu pārlieku zemu, tā, ka redz zemi. Šāds zāliens pavasarī nebūs glīts un spirgti zaļš, jo zālei arī ziemā jāsaglabā daļa stiebra.
Šoruden, kad stipri līst, ir sevišķi grūti atrast īsto brīdi, lai pļautu zāli. Vislabāk, protams, to darīt jaukā, saulainā laikā, kad zāle ir sausa. Taču nereti dārzu kopējiem jāsamierinās ar laiku, kāds tas ir. Ja zāle ir gara un sauss laiks netiek solīts, tad pļauj mitru zāli. Ar elektriskajām pļaujmašīnām, kas aprīkotas ar vadu, pļaut slapju zāli ir bīstami!
Rudenī mauriņu nogrābj ar lapu grābekli – ne tikai lai atbrīvotu no lapām, bet arī no zāles paliekām un gružiem. Vēlams to darīt vairākas reizes dažādos virzienos. Ja platība liela, var pagaidīt, kamēr kokiem nobirst lapas, un grābt vienu reizi.
Mēslošana un citi kopšanas darbi jāatliek uz pavasari.
