Ja arī tavā dārzā kāds no skujkokiem nodzeltējis, neskatoties uz to, ka it kā tiek kopts atbilstoši, šī parādība liecina, ka kaut kas tomēr nav augam pa prātam, un par šo kaiti portālam TavsDārzs.lv pastāstīja kokaudzētavas ''Bīlasti'' dārza jautājumu speciālists Māris Deičmanis.
Ūdens trūkums ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē augu dzeltēšanu pēc stādīšanas, to ietekmē arī stādīšanas laiks, lielo koku tuvums, gruntsūdeņi, gaisa temperatūra, saulaino dienu daudzums, augsnes skābuma līmenis, kā arī augu ieaugšanas periods jaunajos apstākļos, skaidro speciālists. ''Stādot augus kokaudzētavā, novērojām, ka pirmajā gadā var dzeltēt visi augi, neatkarīgi no to izmēriem. Jārēķinās, ka stādot tūjas garākas par 2,5 metriem, to ieaugšanās periods būs mazākais 2 gadi, un būs nepieciešama sistemātiskāka, rūpīgāka kopšana,'' stāsta Māris Deičmanis.
Izteikti zaļā krāsa kokiem parādās otrā gada beigās pēc stādīšanas, augiem līdz tam jāiesakņojas, jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem un vietai. Stādot mālainās augsnēs, tā ir obligāti jāielabo, jo cietā mālā ļoti lēni veidosies sakņu sistēma, augi dzeltēs un neaugs. Visa pamatā augiem ir nepieciešami veci kūtsmēsli, kūdra, komposts, minerālvielas, ūdens, saule un vējš. Augiem, tāpat kā mums, ir regulāri jāēd un jādzer, tāpēc par to nevajadzētu aizmirst nevienā gadalaikā.
Pazīme, kas norāda uz ūdens trūkumu pagājušajā gadā, ir liela daudzuma sēklu parādīšanās. Sēklu aizmetņi veidojas tieši sausajā gadā, katras mazās lapiņas galā veidojas divi brūni aizmetnīši.
Ja stādiem apakšējā daļā parādās dzeltenīgi melni pleķi, tas norāda, ka tos pastāvīgi apskādē kaķi un suņi, iezīmējot savu teritoriju. Nekas cits nelīdzēs, kā maza sētiņa vai kāds cits norobežojums vismaz metra attālumā no koka. Laika gaitā šīs vietas aizaugs.
Tūjām dažkārt redzami nokaltuši veseli zari, sākot no zemes. Viens no iemesliem var būt stumbra mizas vertikālie plīsumi asajā pavasara saulē, sākoties sulas cirkulācijai. Lai neveidotos plikie pamatnes stumbri, kas pavasarī no saules plīst, savlaicīgi jācērp galotnes, tad arī apakšas vienmērīgi aizaugs. Ja šādi plīsumi pavasarī konstatēti, mizu var stingri pietīt ar lentu, mazākus mizas plīsumus var aizsmērēt ar potvasku. Ja tas nelīdz, zars jāizgriež. Plikās apakšas var pavasarī ēnot. Ir citu kokaudzētavu viedoklis, ka to veicina arī nepareiza mēslošana, skaidro speciālists.
Attēlā redzams kokaudzētavā pa perimetru stādīts dzīvžogs vējlauzei. Pamata augi (augšējā attēlā zaļā krāsā) tika iestādīti 2010. gadā, bet ar lielām atstarpēm. 2011. gada rudenī starpās tika iestādīti papildu augi. Pavasarī, kamēr zeme bija mitra, augi saglabāja zaļo toni, tomēr, sākoties sausai vasarai, sāka dzeltēt. Jāpiebilst, ka dzīvžogs šajā posmā ne reizi nav laistīts, tikai tik, cik saņem dabiski lietus veidā. Tomēr arī šie pašlaik oranžie augi jau pēc diviem gadiem būs saņēmušies un tikpat zaļi, skaidro kokaudzētavas pārtstāvis. Ja arī jūsu augiem ir vizuālās problēmas, salīdziniet ar šiem un sapratīsiet, vai pie vainas ir tik vien kā rudens sezonas skuju biršana vai ūdens trūkums pēc iestādīšanas.
