Foto: Shutterstock
Apstaigājot vecu lauku māju tuvāko apkārtni un dārzu, noteikti kādā vietā ieraudzīsi kadiķi – tas savulaik bijis teju obligāts augs katra teritorijā, un arī mūsdienās tas nav zaudējis savu aktualitāti.

Kadiķi ir mūžzaļi augi, tāpēc par tiem aktuāli runāt jebkurā sezonā. Par spīti aukstumam un sniegam, augs joprojām daiļo apkārtni un vietām varbūt pat saglabājušās kadiķogas, kas ir ļoti dekoratīvas. Interesanti, ka kadiķi Latvijā dēvē arī par ēci, kadeģi, ēcesi, paegli, un ērķi – katrā novadā bija savs nosaukums vērtīgajam augam. Kadiķi aug arī savvaļā un Latvijā tas ir Zviedrijas kadiķis – priežu silu pamežos, izcirtumos, norās, kāpās un kaļķainās pļavās – tur tos var sastapt. Interesanti, ka savvaļas kadiķi aug tikai tīrās vidēs, tāpēc tos var pieņemt kā indikatorus gaisa kvalitātes pārbaudei. Starp citu, vari mēģināt dārzā iestādīt arī savvaļas kadiķi – pateicīgos apstākļos tas var izaugt visai prāva auguma.

Taču stādīšanai dārzā gan ir loti plaša izvēle – izplestas formas kadiķi, stabveida kadiķu šķirnes un arī klājeniskas formas augi. Atkarībā no izvēlētās šķirnes arī atšķirsies kadiķa forma un skuju krāsa – tā var būt gan dzeltenzaļa, gan zilganpelēka un pat rūsgana.

Kadiķiem patīk augt saulainā un arī viegli noēnotā vietā, bet augsnes ziņā tam jāpiemēro vidēji bagāta, vidēji mitra, caurlaidīga, vāji skāba līdz neitrāla augsne. Kas pozitīvi visiem kadiķiem – tie labi aug arī pilsētvidē. Vien ņem vērā ka zema auguma kadiķiem raksturīga klājeniska vainaga forma, tāpēc tie nosegs lielu platību augsnes, bet augumā prāvāki ir kadiķi ar izplestiem vainagiem, piemēram 'Mint Julep' un 'Pfitzeriana' šķirnes. Savukārt parastā kadiķa šķirne 'Repanda' ir 0,3 metrus augsta un tās zari stiepjas uz sāniem, veidojot vienmērīgu, zaļu sedziņu. Ja dārzā piemērotāks šķiet augumā prāvāks augs, tad jāskatās uz vēdekļveida kadiķiem - 'Erecta', 'Meyeri' būs piemērotas šķirnes.

Foto: Shutterstock

Lielāki ir kolonveida kadiķi, kas var sasniegt pat 2,5 m augumu, piemēram, 'Cracovica' un 'Hibernica' šķirnes. Šos cipresēm līdzīgos kadiķus ziemas sezonā ieteicams apsiet, lai sniegs nenolauztu zarus, savukārt pavasarī jūtīgākas šķirnes kadiķus vajadzētu piesegt ar agrotīklu, lai pasargātu no saules apdegumiem. Jebkura kadiķa vainaga izskatu var uzlabot, ieplānojot formēšanu aprīļa beigās vai maija sākumā.

Kadiķus ieteicams iegādāties vietājās kokaudzētavās, kur speciālisti arī ieteiks labākos stādus konkrētajam apstādījumam un arī konsultēs par kopšanu. Ļoti svarīgi neiestādīt pārāk tuvu kadiķus vienu otram, ja plānots veidot grupas apstādījumu, tāpēc arī šajā gadījumā par konkrēto šķirni konsultējies ar speciālistu.

Foto: Shutterstock

Interesanti fakti par kadiķi

  • Savulaik kadiķis uzskatīts par mūžīgās dzīvības simbolu, jo tas varot sasniegt pat 600 gadu vecumu.
  • Ar kadiķa zariem ieteicams izkvēpināt māju – tādā veidā ar dūmiem iznīdē baktērijas, pelējuma sēnes un attīra enerģiju. Lieliski noderēs arī pirtī novārījumam, ko uzmast kā garu.
  • Kadiķogas var izmantot arī kulinārijā un ārstniecībā.
  • Kadiķu ogām raksturīga rūgti saldena garša. Tās novāc rudenī, kad ogas ir nogatavojušās. Krūmi ir ļoti asi, tāpēc ogas ar rokām ir grūti nolasīt.
  • No kadiķa gatavo ārstnieciskās ziedes, kvēpināmos zariņus, kompreses slotiņas, vannas ekstraktus, izvilkumus skalojumiem un ogu tējas.
  • Kadiķogas izcili labi garšos medījuma gaļas marinādēs. No ''Tasty'' vari aizņemties šo recepti brieža gaļas sautējumam, šeit ir izcila recepte truša pagatavošanai, bet vēl kadiķogas piestāvēs zupai, piemēram, skābu kāpostu zupai.

Raksta tapšanā izmantota informācija no stādaudzētavas ''Baltezers'' mājaslapas, ''Horti'', ''Termorelax''.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!