Pavasara skaistules fritilārijas – kā izaudzēt puķudobē

Pavasara skaistules fritilārijas – kā izaudzēt puķudobē
Foto: Shutterstock

Starp izturīgajām pavasara puķēm dobēs vietām var manīt arī fritilārijas. Vieni šīs puķes iecienījuši vairāk nekā jebkuru klasisko sīpolpuķi, bet kāds varbūt tikai tagad iepazīs šo pavasara skaistuli. Tad nu noderīgi būs dārzkopības speciālistes Antras Balodes ieteikumi auga stādīšanai un šķirņu izvēlei.

Fritilārijas pieder pie liliju (Liliaceae) dzimtas, un varbūt tieši tāpēc daudzi nodomājuši – kas tā par īpaši agro liliju šķirni, kas zied jau pavasarī? Auga nosaukums cēlies no latīņu vārda ''fritillus'' – šaha dēlis, jo uz ziediem ir rūtojums. Sīpoli dažām sugām ir mazi, 1–2,5 cm diametrā, citām lieli, apaļi vai nedaudz saplacināti 6–10 cm diametrā, ar vai bez segzvīņām. Stublājs lapots, lapas šauras vai plati lancetiskas. Ziedi nokareni, zvanveida, dažādās krāsās, dažkārt ar rūtainu zīmējumu, viens vai vairāki uz stublāja. Augstums 10–100 cm. Zied maijā.

Augšanas prasības

Ja vēlies šo daili redzēt arī savā puķudobē, jāizvēlas saulainu vietu vai pusēnu, atbilstoši sugas prasībām. Audzē labi drenētā, ūdenscaurlaidīgā un trūdvielām bagātā augsnē. Pārstāda reti, ik pēc 5–10 gadiem, taču dažu sugu sīpolus izrok katru gadu un līdz stādīšanai uzglabā sausumā. Sīpolus izrok jūnijā pēc lapu nodzeltēšanas, notīra un uzglabā 15–17 oC temperatūrā (Persijas fritilārijai – 30 ºC temperatūrā), apsegtus ar kūdru vai smiltīm, jo sīpoli ir bez segzvīņām un var iekalst.

Pavasara skaistules fritilārijas – kā izaudzēt puķudobē
Foto: Shutterstock

Sīpolus stāda augusta sākumā, vidū, jo, ilgāk uzglabājot, sāk veidoties saknes. Pie stādīšanas tās var aplauzt. Daudzām fritilārijām sīpolus stāda jaunā vietā uzreiz pēc izrakšanas. Mazos sīpolus stāda 5–10 cm, lielos 10–20 cm dziļi. Lielos sīpolus stāda 30–35 cm attālumā. Pavairo ar vairsīpoliņiem un sēklām. Sēklas sēj uzreiz pēc ievākšanas jūnijā. No sēklām uzzied 4.–7. gadā.

Postošākie kaitēkļi ir gliemeži un melnkāju lilijgrauzis (Lilioceris lillii) – sarkana vabole. Fritilārijas dārzos un apstādījumos stāda starp ziemcietēm. Tās ir noderīgas stādīšanai ūdens tuvumā, akmeņdārzos Z vai ZA pusē, ziedu griešanai. Starp fritilārijām var izstādīt zemas, klājeniskas ziemcietes, kas aizsedz tukšās vietas pēc veģetācijas beigām.

Populārākās sugas

Karaliskā fritilārija, ķeizariskā fritilārija, ķeizarkronis (Fritillaria imperialis). Viena no vispazīstamākajām fritilārijām. Savvaļā aug no Turcijas līdz Rietumhimalajiem. Lapas sakārtotas rozetē, stublāja augšdaļā bez lapām, tā galotnē veidojas lapu pušķis jeb "kronis", no kura žāklēm attīstās 2–12 nokareni ziedi un atgādina kroni, no tā arī cēlies nosaukums – ķeizarkronis. Ziedi zvanveida, nokareni, oranžsarkani, iekšpusē katras apziedņa lapas pamatnē melns plankums ar baltu nektāriju un dzelteniem putekšņiem. Sīpols ir liels, dzeltens, līdz 10 cm diametrā, ar specifisku, asu aromātu, kas daudziem cilvēkiem šķiet nepievilcīgs. Augstums 100–150 cm. Zied maija sākumā. Jūnijā lapas un stublājs nokalst. Audzē saulainā vietā, auglīgā, ūdenscaurlaidīgā augsnē, labi aug viegli skābā vai kaļķainā augsnē, sliktāk – smilšainās un smagās mālainās augsnēs. Sīpolus stāda 15–20 cm dziļi, 25–35 cm attālumā citu no cita. Pavasarī strauji aug un izveido dzinumus, kas jāsargā no salnām.

Pirms ziedēšanas nepieciešams vienmērīgs mitrums, citādi augšanas laikā ļoti jutīgi reaģē uz sausumu; ja augsne par sausu – nezied, nokalst pumpuri un veidojas mazāki sīpoli, kas nākamajā pavasarī nezied. Lai pēc ziedēšanas ieriestos ziedaizmetņi, vajadzīga silta un saulaina vieta. Sīpols ir daudzgadīgs, ar stipru, specifisku aromātu, vienā vietā bez pārstādīšanas var augt vairākus gadus, vasarā augsnei jābūt sausai. Labi vairojas ar sīpoliem. Izplatītākās šķirnes – 'Rubra' – ziedi oranžsarkani, 'Lutea' – ziedi tīri dzelteni.

Pavasara skaistules fritilārijas – kā izaudzēt puķudobē
Foto: DELFI

Rūtainā fritilārija (Fritillaria meleagris). Savvaļā aug Rietumsibīrijā un Austrumeiropā, tai skaitā Latvijā, kur ir aizsargājams augs. Ziedi zvanveida, nokareni, uz stublāja pa vienam, retāk pa diviem, sarkanbrūni ar tumšāku rūtojumu. Sīpols mazs, 1–2 cm diametrā, nedaudz saspiestas formas, balts. Lapas šauras, nedaudz vērstas uz sāniem, pelēkzaļas. Augstums 25–30 cm. Zied maijā. Audzē saulē vai pusēnā, mitrā, auglīgā, augsnē. Sīpolus stāda 8–10 cm dziļi, 20 cm attālumā citu no cita. Veģetatīvi pavairojas lēni, labi vairojas ar sēklām, uzzied 4.–6. gadā. Izveidotas daudzas šķirnes, viena no populārākajām dārzos ir 'Alba' – ziedi balti. Augstums – 30 cm.

Mihailovska fritilārija (Fritillaria michailowskyi). Viena no krāšņāko ziedu fritilārijām. Savvaļā aug Austrumturcijā. Ziedi zvanveida nokareni, stipri uz leju, tumši sarkanbrūni ar spilgti dzeltenu platu apmali, stublāja galā 1–4 ziedi. Augstums 10–20 cm. Labi pavairojas ar sēklām. Izveidotas šķirnes un hibrīdi ar ļoti zemu augumu.

Persijas fritilārija (Fritillaria persica). Viena no tumšāko ziedu fritilārijām. Savvaļā aug Irānā, Turcijā. Ziedi sīki, zvanveida nokareni, tumši sarkanbrūni, stublāja galā līdz 30 ziedu. Augstums 60–100 cm. Labi pavairojas ar sīpoliem.

Source info

DELFI Tavs Dārzs


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti


Tavs Dārzs iesaka
07fff40b5dd495aca2ac4e1c3fbc60aa.orphus