"Latvijas Dabas fonds visu man piederošo zemes gabalu atzinis par bioloģiski vērtīgu zālāju, bet upmalā aug melnā čūskoga. Vai tā ir aizsargājama vai iznīdējama? Zinu, ka tas ir indīgs augs..." raksta V. Kļaviņa Smiltenes novadā.

Četrlapu čūskoga (Paris quadrifolia) ir diezgan bieži sastopams augs, tas atrodams gan mežos un krūmājos, upmalās, pļavās, kas sāk aizaugt ar mežam raksturīgajām sugām. Gluži tāpat kā kreimenes, vaivariņi, zalktenes un apmēram simts citu Latvijā sastopamu indīgo augu, arī čūskoga izmantojama ārstniecībā. Oga, lapas un saknenis ir cilvēkam indīgi, ja tos apēd. Pieskaroties vien, augs nav bīstams.

- Visam dabā ir sava vieta, nekādi speciāli iznīdēšanas pasākumi nav jāveic. Rūpīgi izvērtējot, vai šis augs neapdraud, piemēram, mazus bērnus, kas varētu vēlēties nogaršot zilimelnās ogas, var izšķirties par audzes nopļaušanu tuvākā māju apkārtnē, - skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu un plānojumu departamenta vecākā eksperte Ilze Čakare.

Četrlapu čūskoga nav dabisko pļavu un ganību indikatorsuga. Šis augs arī nav iekļauts MK 2001. gada 30. janvāra noteikumu Nr. 45 "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi" 1. pielikumā - augu sugu sarakstā, kuriem būtu izveidojami mikroliegumi un to saglabāšanā piemērojami kādi īpaši aizsardzības pasākumi.

Ja Latvijas Dabas fonds zālāju atzinis par bioloģiski vērtīgu, saimniecei ir iespēja iesniegt Lauku atbalsta dienestā vienoto platību maksājumu iesniegumu (šogad to varēja izdarīt līdz 16. maijam) un pieteikties uz agrovides atbalstu - "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos", tie ir 123 eiro par hektāru. Kā paskaidroja ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vecākā referente Gunta Bāra, piesakoties uz šo atbalstu, jāievēro MK 2010. gada 23. martā pieņemtie "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai". Viena no galvenajām prasībām tajos ir pļaušanas datuma ievērošana, proti: zālājs jānopļauj vismaz vienu reizi laika periodā no 1. augusta līdz 15. septembrim.

Ja minētās platības īpašniece nepiesakās uz šo atbalstu, viņa pati izvēlas, kā un kad apsaimniekot un pļaut zālāju.

Uzziņa

Par bioloģiski vērtīgiem zālājiem sauc dabiskus, sen neartus un neielabotus zālājus. Tos raksturo dabisko pļavu un ganību indikatorsugas - augi, kas vislabāk jūtas tradicionāli apsaimniekotos dabisko zālāju biotopos un kam nepatīk intensīva ganību un pļavu izmantošana (mēslošana, piesēja). Latvijā par tādiem atzīti 55 sugu augi, piemēram, Eiropas saulpurene, gaiļbiksīte, bezdelīgactiņa. Pļavu pastāvēšana ir atkarīga no regulāras apsaimniekošanas, tās pļaujot vai noganot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!