Par maijpuķītēm
Parastā kreimene jeb maijpuķīte (Convallaria majalis) savvaļā izplatīta mērenās klimata zonas apvidos Eiropā un plaši naturalizējusies daudzās zemēs. To dēvē arī par ieleju liliju (no latīņu vārda convallis – ieleja, kas norāda uz savvaļas augšanas vietām, bet majalis – ziedēšanas laiku – maijs). Maijpuķītes nosaukums ir atvasināts no vācu valodas vārda – Maiglöckchen. Maijpuķītes plašāk audzē dārzos, bet tās ir sastopamas arī lapu koku mežos, ceļmalās un krūmājos.
Maijpuķīte ir daudzgadīga ziemciete ar gariem, sazarotiem, ložņājošiem sakneņiem (rizomiem). Lapas pa divām, retāk trijām, eliptiskas, 20 cm garas, zaļas, ziedkāts tievs, ķekarā 5 – 13 mazi (5 – 9 mm diametrā) balti, vaskaini, smaržīgi, zvanveida ziedi. Zied maijā, jūnijā. Vasaras beigās nogatavojas sarkanas, apaļas ogas ar vairākām sēklām. Auga augstums 20 – 25 cm.
Maijpuķītes ziedus lieto medicīnā kā sirds stiprinošu līdzekli. Izmanto arī lapas un lakstus. Jāievēro, ka maijpuķītei visas auga daļas, īpaši augļi un sēklas, ir indīgas.
Maijpuķīšu patīkamo ziedu smaržu var iegūt arī ziemas mēnešos un to uzskata par vienu no vieglāk uzziedināmajām puķēm. Maijpuķīšu uzziedināšana bija plaši izplatīta ziemas dekorējumiem karalienes Viktorijas laikā (1837 – 1901) un ziedus eksportēja lielos daudzumos no Vācijas uz Angliju.
Augšanai labvēlīgi apstākļi
Maijpuķītēm patīk mitra, trūdvielām bagāta, vidēji skāba (pH 5 – 5,5) augsne. Tā kā tās labprāt aug ēnā un pusēnā, tās var izmantot kā augsnes sedzēju dabiskos stādījumos zem lapu kokiem un krūmiem, turklāt tās labāk aug tieši vēsos apstākļos.
Labākais laiks pārstādīšanai ir pēc ziedēšanas un rudenī, kad beidzas aktīvā augšana. Sakneņus izrok un sadala 5 – 8 cm garos posmos tā, lai pie katra būtu saknes un nobriedis pumpurs. Stāda labi sagatavotā auglīgā augsnē 15 – 25 cm attālumā, 4 – 5 cm virs galotnes pumpura.
Pavairošana maijpuķītēm iespējama ar sēklām – sēj tiklīdz tās nogatavojas rudenī, jo sēklām nepieciešams aukstuma periods pirms dīgšanas. No sēklām pavairojot, augi uzzied pēc trim gadiem, tāpēc to pielieto reti. Šķirnes nevar iegūt no sēklām, jo sējeņi būs atšķirīgi. Veģetatīvi pavairojas ar pazemes sakneņiem un ātri izveido plašas audzes. Uz horizontāla sakneņa atrodas trīsgadīgs pumpurs, tam blakus divgadīgs un galā ir viengadīgs dzinums, kas veido ziedus tikai pēc 2 – 3 gadiem.
Slimības un kaitēkļi. Sakneņus var bojāt kāpuri. Mitrā vietā lapas inficējas ar pelēko puvi, ko ierosina sēne Botrytis; saulē un sausā augsnē attīstās lapu plankumainība.
Uzziedināšana ziemā
Uzziedināšanai sakneņus izrok rudenī – oktobrī, novembrī, kad lapas nodzeltējušas un viegli atdalās no pumpura. Izraktos sakneņus pēc pumpuriem šķiro – uzziedināšanai derīgi ir lieli, apaļi pumpuri tumši violetā krāsā (trīsgadīgi); pārējos sakneņus ar gareniem un plāniem pumpuriem (divgadīgi un viengadīgi) stāda atpakaļ dobē, jo nebūs garantija, ka tie uzziedēs. Pārsvarā no tiem pavasarī veidosies tikai lapas. Pirms stādīšanas sakneni saīsina 10 – 12 cm garumā. Uzziedināšanai piemērotos sakneņus stāda kastītēs vai podos auglīgā augsnē vai kūdras substrātā. Stāda tā, lai pumpurs nebūtu apsegts ar augsni.
Agrāk, decembrī, ziedus var iegūt, ja sakneņus pirms uzziedināšanas sasien saišķos pa 25 un mērcē 12 – 16 stundas 30 – 35 oC siltā ūdenī. Pēc tam stāda kastēs vai podos. ASV un Nīderlandē pirms uzziedināšanas trīsgadīgus sakneņus sasaldē –4 līdz –2 oC temperatūrā vismaz 8 nedēļas, pēc tam atkausē, iestāda un uzziedina. Maijpuķītes uzziedina 17 – 23 oC temperatūrā un pie zemas gaismas intensitātes. Ar silto peldi vai sasaldēšanu maijpuķītēm pārtrauc miera periodu.
Ziedu iegūšanai janvārī, februārī, pēc iestādīšanas rudenī, podus un kastītes novieto vēsā vietā pagrabā vai siltumnīcā. Apmēram mēnesi pirms ziedu iegūšanas, kastītes un podus ienes telpā apmēram 12 – 15 oC temperatūrā un novieto tumšā vietā, bet nelaista. Pēc nedēļas maijpuķītes sāk augt un tad tās aplej. Vēl pēc divām nedēļām parādās ziedkāts un ziediem saredzama baltā krāsa. Tad kastes un podus noliek siltākā vietā +18 līdz +20 oC temperatūrā un gaismā. Pēc nedēļas izplauks pirmie ziedi un, lai ziedkāts būtu noturīgāks, temperatūru nedaudz pazemina. Maijpuķītes uzzied četrās nedēļās un zied, līdz izplaukst visi pumpuri.
Pēc noziedēšanas turpina laistīšanu. Pavasarī, kad augsne ir nedaudz iesilusi, maijpuķītes pārstāda dārzā un mulčē ar kūdru. Vasarā ravē, laista un mēslo ar komplekso mēslojumu ar augstāku kālija saturu, lai izveidotos labāki ziedpumpuri. Maijpuķītes uzziedēs nākamajā pavasarī.
Izveidotas šķirnes ar pildītiem ziediem 'Flore Pleno', 'Prolificans'; ar dzeltenām, gareniskām svītrotām lapām 'Albostriata' un 'Variegata'. Populāra ir šķirne 'Grandiflora' ar divreiz lielākiem ziediem un lapām nekā pamatsugai. Grezna ir varietāte ar maigi rozā ziediem – Convallaria majalis var. rosea.
