Smecernieki pieder pie vaboļu kārtas dzimtas 'Curulionidae', kurā ietilpst sīki vai nelieli, retāk vidēji lieli augēdāji kukaiņi. Latvijā konstatētas līdz pat 350 sugām, bet, šķiet, ka to varētu būt pat vairāk, jo tā ir maz pētīta.
Vaboles izgrauž sīkus caurumus lapās un ziedos, bet kāpuri izēd ziedu iekšējās daļas, tādēļ vainaglapas neatveras. Bojātie ziedpumpuri vēlāk nokrīt zemē.
Kā zināms, gadā smecerniekam attīstās viena paaudze. Vaboles ziemo augsnes virskārtā zem lapām vai citām augu atliekām. Pavasarī mātītes ziedpumpuros iedēj pa olai. Kad tā iedēta, mātīte aizgrauž ziedpumpura kātiņu. Dēšanas periods ilgst 20 - 35 dienas. Viena vabole izdēj 50 - 100 olu. Kāpuri pārtiek no ziedpumpuru satura, parasti attīstās tikai nobirušos ziedos un pieauguši turpat iekūņojas. Jaunās vaboles izkūņojas jūnijā vai jūlijā un barojas, graužot lapas. Viena vabole apēd 0,95 - 1,2 cm2 lapas plātnes.
Graube stāsta: "Ja jums ir dārziņš, būtu vēlams iegādāties palielināmo lupu, lai kaitīgo organismu varētu apskatīt tuvāk. Aveņu ziedu smecerniekam, kurš bojā arī zemeņu ziedpumpurus, pie galvas ir saskatāms smecerītis jeb snuķītis. Smecernieks iedēj olu ziedpumpurā un aizgrauž tā kātiņu, lai ziedpumpurs pamazām novīstu, vēlāk sakalstu un ar visu kāpuru nokristu zemē. Ieraugot tādus bojātus pumpurus, tie jāsavāc un jāiznīcina. Rudenī un pavasarī jāveic augsnes irdināšana. Stādījumos var izlikt kukaiņu ķeršanai paredzētos dzeltenos līmes vairogus jeb līmes lamatas, tikai jārēķinās, ka tur lips klāt arī viss cits, kas pieskarsies pie šīs lipīgās lapas."
Izdevums "Praktiskais Latvietis" iesaka šādu metodi: mazdārzā, nelielā zemeņu lauciņā var nolasīt bojātos ziedus kopā ar kāpuriem vai kūniņām, bet tā var iznīcināt ap 80 % bojāto ziedu, pārējie nobirst. Agri no rīta, kamēr vēl vēss un kukaiņi ir mazkustīgi, zem zemenēm paklāj avīzi un cerus papurina. Nokritušos smecerniekus salasa un likvidē.
