Kādus postījumus dārzā var paveikt gliemeži?
Gliemeži un mīkstmieši dārzā ir vieni no nemanāmākajiem "apakšīrniekiem". Sausā laikā un pa dienu tie slēpjas dārza tumšākajos un mitrākajos stūrīšos, bet tumsas aizsegā vai lietainā dienā aktīvi dodas "medībās". Šajā laikā izsalkušu gliemju "karapulki", kā likums, izlien no savām slēptuvēm, meklējot kādu kārumu, turklāt viņu "radari" nekļūdīgi ved tieši uz iekoptajām dobēm.
Par gliemju klātbūtni dārzā liecina apgrauztas salātu un kāpostu lapas, nereti netiek smādēti arī dekoratīvie apstādījumu augi. Gliemeži augos izgrauž neregulāras formas caurumus, izvēloties sulīgākās un maigākās lapu daļas, kāti un zariņi tos neinteresē. Tāpat par gliemežu klātbūtni liecina gļotainas sliedes un atstātie izkārnījumi. Pat, ja gliemeži ikdienā dārzā nav redzami, bet esi ievērojusi, ka augu lapās parādījušies savādi caurumi un gļotas, steidzami jārīkojas, ja vien nevēlies zaudēt daļu no iecerētās ražas.
Kā cīnīties ar gliemežiem
Lai nelūgtajiem apakšīrniekiem sarežģītu dzīvi, vairumā gadījumu pietiek ar pavisam parastu, turklāt visai humānu tautas metodi - olu čaumalām. Gan gliemji dzīvi, gan nav jātērē nauda speciāliem preparātiem!
Olu čaumalas sasmalcina un ar tām nokaisa gliemežu ceļu starp dobēm un vagām. Olu čaumalas var aizstāt ar smalkām grants šķembām vai riekstu čaumalām.
Gliemja ķermenis ir ļoti maigs un jutīgs, tādēļ, ap dobēm un vagām veidojot nelīdzenu un raupju virsmu, var ierobežot gliemju pieeju kārdinošajiem augiem. Baidoties savainoties, dzīvās radības visdrīzāk nevēlēsies šķērsot šo ceļu, tā vietā meklējot barību drošākā un nekaitīgākā vietā.
Pēc tam, kad ap dobēm izkaisītas čaumalas, ieteicams vismaz vienu reizi pārstaigāt apstādījumus, salasīt vagās un dobēs paslēpušos gliemežus un izlaist tos ārpus sētas. Pēc stiprām lietus gāzēm vēlams atjaunot čaumalu vai šķembu "barjeras".
