"Uz rabarberu lapām uzmetušies tievi, ūsaini, apmēram 1 cm lieli kukaiņi sarkanā krāsā, ar tumšākām strīpām uz muguras. To ir tik daudz, ka burtiski mudž uz lapām. Kas tie varētu būt un kā pret tiem cīnīties?" vaicā Ināra Upmane Zaķumuižā.

Neredzot pašu ūsaini, var tikai izteikt dažādus pieņēmumus. No kaitēkļiem rabarberus reizēm apdraud stublāju pūcīte, biešu spradzis un pupu laputs. To izskats neatbilst jautātājas sniegtajam aprakstam, turklāt labi koptus rabarberu stādījumus, kur irdina augsni un augiem dod papildmēslojumu, kur regulāri iznīcina nezāles, laikus aizvāc un sadedzina augu atliekas, šie kaitēkļi apmeklē nelabprāt.

Pēc tā, ka kukaiņi salasījušies lielā barā, nevar apgalvot, ka tie būtu kaitēkļi. Minētajam izmēram atbilst vairāku sugu kukaiņi no dažādām grupām. Aptuveni vienu centimetru lielas var būt arī blaktis ar strīpainiem spārniem, piemēram, svītrainā vairogblakts (Graphosoma lineatum), kas mēdz uzturēties baros uz augiem. Taču par tievu kukaini blakti vis nenosauksi.

Entomologs Andris Piterāns spriež, ka drīzāk tie varētu būt māņjātnieciņi jeb brakonīdi (Ceutorhynchus spp. ģints smecernieku parazitoīdi). Tie gan nav sarkani, bet oranžbrūni ar tumšiem spārniem, un ūsām (taustekļiem). Brakonīdu mātīte iedēj iedēj olu smecernieka ķermenī, tur izšķiļas kāpurs, kas barojas ar dzīvajiem audiem. Kad kāpurs pieaudzis, tas izlien no savas iztukšotās ēstuves, uzpin kokonu un iekūņojas. No kūniņas izlido spārnotais pieaugušais īpatnis.

Spriežot pēc ārvalstu sniegtās informācijas, sugu skaits var būt lielāks par simtu. Piemēram, Ziemeļamerikā rabarberu smecerniekam ir savs parazītisks brakonīds, taču pie mums šis smecernieks nav sastopams. Latvijā mīt skābeņu lapgrauzis (Gastrophysa viridula), kas bieži sastopams uz skābenēm, retāk - uz rabarberiem. Šajos lapgraužos dažkārt parazitē divu arī Latvijā ir konstatētu sugu brakonīdi. Pie mums šie kukaiņi ir maz pētīti, tāpēc par sugu izplatību Latvijā informācija ir minimāla.

Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta pētnieks Maksims Balalaikins atgādina, ka tievas, ūsainas un strīpainas ir arī koksngraužu dzimtas vaboles (piemēram, Stenurella melanura), kas lido, sākot no maija, un nereti redzamas dārzā, kur barojas ar puķu ziedputekšņiem un nektāru. Vaboles dēj olas satrunējušos lapu un skuju kokos, kur attīstās kāpuri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!