Pēc entomologa Voldemāra Spuņģa domām, tās ir samtērces jeb sārtērces - sarkani, 0,5 - 4 mm gari kukaiņi. Pieaugušas samtērces ir aktīvas plēsējas, tās barojas ar citiem dzīviem organismiem. Nepieaugušās attīstības stadijās tās bieži vien ir kukaiņu, to kāpuru un citu posmkāju parazīti, barojas ar hemolimfu. Samtērču kāpuru upuri ir mušas, vaboles, tauriņi, sienāži, tūkstoškāji, simtkāji.
Pieauguši kukaiņi apdzīvo augsni, sūnas, lapu nobiras, tātad mīt ne vien piemājas dārzos, bet arī pļavās un mežos. Dzīvesvietas izvēle atkarīga no tā, vai tur pietiek barības - kukaiņu dažādās attīstības stadijās. Samtērces pārvietojas samērā lēni, to ķermenis ir mīksts, viegli saspiežams. Pasaulē ir ap 300 sugu.
Raksturīgs viens vairošanās cikls gadā. Olas dēj no aprīļa līdz jūlijam (atkarībā no sugas), izšķiļas divu mēnešu laikā. Dabiskie ienaidnieki ir citi mikroorganismi - vīrusi, baktērijas, kas, nonākot saskarsmē ar ērci, izraisa tās bojāeju. Lielā skaitā sastopamas reti.
Dārzos var būt arī gamazīnērces. Tās ir brūnganas, tikai 0,1 - 2,5 mm garas, pārvietojas ātri. Šiem kukaiņiem ir ciets, grūtāk saspiežams ķermenis. Daļa gamazīnērču ir augēdājas, daļa - parazīti, kas pārtiek no citu dzīvnieku asinīm un limfas. Iespējams arī jaukts barošanās veids. Mīt dažādos biotopos, substrātos, arī cilvēku un dzīvnieku mītnēs. Daudz gamazīnēržu ir augsnē, zemsedzē, uz augiem, nobirās, putnu ligzdās. Parazītiskās sugas barojas ar sīkajiem grauzējiem un kukaiņēdājiem, dažas sugas parazitē uz bitēm.
Samtērces un gamazīnērces ir plēsoņas, kas barojas ar sīkiem dzīvniekiem. Tās nespēj nodarīt kādu ļaunumu augiem, tāpēc droši var palikt dārzā.