Foto: LETA
Iesilstot gaisam un augsnei, dārzus aizvien vairāk sāk apciemot gan derīgi, gan kaitīgi dzīvie organismi, tajā skaitā daudzas augēdāju gliemežu sugas.

Bīstamākie augēdāji

Bojājumus kultūraugiem visbiežāk nodara mīkstgliemežu (Agriolimacidae), lauku kailgliemežu (Arionidae) un vīngliemežu (Helicidae) dzimtas sugu īpatņi. VAAD speciālistu vairāku gadu novērojumi liecina, ka izplatītākās gliemežu sugas lauka kultūraugu sējumos ir raibais mīkstgliemezis un lauka kailgliemezis, dārzeņu platībās visbiežāk sastopams joslainais, rūsganais un dārza kailgliemezis, mazdārziņos savairojušās vairākas vīngliemežu sugas.

Nelūgtie viesi dobē

Vairākām gliemežu sugām ziemojošā stadija ir olas, kas tiek iedētas 5-10 cm dziļi augsnes virskārtā, smiltīs vai zem augu atliekām. Savukārt gliemeži, kuriem ir sava mājiņa, to izmanto kā patvērumu ziemošanas laikā, rudenī atrodot piemērotu vietu augsnes virskārtā un aizlipinot čaulas ieeju ar gļotveidīgu masu. Ir klāt pavasaris. No olām šķilsies jaunie gliemeži un no ziemošanas vietām iznāks pārziemojušie īpatņi. Drīz tie sāks uzmeklēt sev piemērotus barības augus. Barības sasmalcināšanai gliemezis izmanto ar asiem zobiņiem klāto mēli, kas darbojas līdzīgi rīvei. Gliemezim augot, aug arī tā apetīte. Apmēram vasaras vidū mazie gliemezīši būs pieauguši un tad nepaspēsiet ne attapties, kad jūsu raženajai hostai vai kādam citam krāšņumaugam jau lapas būs vienos caurumos. Priecājoties par sārtajām zemeņu ogām, bieži vien nāksies konstatēt, ka kāds ar tām dobē jau pamielojies, no ogas atstājot tikai balto viducīti. Gliemežiem ļoti garšo sulīgās kāpostu vai kāļu u.c. dārzeņu lapas (un arī augļi), it īpaši uz rudens pusi, kad ir pietiekami mitrs un sāk aptrūkties citas barības.

Patīk mitrums

Nākošos olu dējumus gliemeži veidos vasaras otrajā pusē, viena īpatņa izdēto olu skaits varētu atšķirties atkarībā no sugas īpatnībām un, protams, arī no laika un barošanās apstākļiem veģetācijas periodā. Olas tiek dētas vairākas vienkopus, veidojot kopās salipušu olu ligzdu. Ja augsnes virskārta pēc izveidotajiem olu dējumiem netiek kustināta, tiek radīti labvēlīgi apstākļi olu pārziemošanai. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicina gliemežu attīstību un vairošanos, ir mitrums. Tas nosaka arī gliemežu dzīvesveidu. Saulainā un sausā dienā tie ir grūti pamanāmi, taču naktī, rīta stundās vai kad ir apmācies un līst, aktīvi meklē barību. Dienā gliemeži atrod paslēptuves, kurā patverties no saules.

Informācija un secinājumi

Pamatojoties uz zemnieku sniegto informāciju un VAAD novērojumiem, 2008. gada augusta beigās tika konstatēta kailgliemežu masveida savairošanās ziemas rapšu un ziemāju graudaugu sējumos Zemgalē.

VAAD novērojumos 2009. gadā kādā no galviņkāpostu stādījumiem pirms ražas novākšanas tika konstatēta vīngliemežu savairošanās, vislielākā invāzija bija novērojama tieši lauka malā. Jāņem vērā arī fakts, ka lauks šajā vietā robežojās ar zemes ceļu, kas atradās blakus mežam. Tajā paša laikā tuvējā sakņu seleriju stādījumā bija atrodami tikai daži minētās gliemežu sugas pārstāvji. Tas ļauj secināt, ka augi ar specifisku un spēcīgu aromātu (arī garšu) gliemežiem diez ko negaršo.

Var, protams, mēģināt sadzīvot ar gliemežiem, taču, lai izvairītos no gliemežu savairošanās un nodarītajiem zaudējumiem, jāveic to ierobežošana.

Profilaktiskie ierobežošanas pasākumi

Tiem jābalstās zināšanās par šī kaitēkļa bioloģiju, jācenšas neradīt dārzā un laukā gliemežiem piemērotus dzīves apstākļus.

  • Gliemežu attīstību kavēs augsnes virskārtas apvēršana vai irdināšana.
  • Jāizvairās no gliemežiem tīkamu kultūraugu sēšanas mitrās augsnēs un meža tuvumā.
  • Der atcerēties, ka zem ēnā augošu augu lapām gliemeži barošanos turpina arī dienas laikā.
  • Gliemežu izplatību negatīvi ietekmē arī augsnes nosusināšanas pasākumi.
  • Lai traucētu vai apgrūtinātu gliemežu pārvietošanos līdz barības augam, starp lauku un vietām, kur pulcējas gliemeži, var veidot aizsargjoslas (smilts, grants, neapsēta un veģetācijas periodā rušināta augsnes josla u.c.).
  • Veģetācijas periodā jāveic nezāļu ierobežošana kultūraugu sējumos un stādījumos, kā arī lauka vai dārza malā, jo tās nodrošina gliemežiem patvērumu un mitrumu saulainā dienā.
  • Nedrīkst aizmirst, ka slēptuvēm gliemeži mēdz izmantot arī komposta kaudzes, neiestrādātas augu atliekas, ķieģeļus un citas piemērotas vietas, kur arī dienas laikā saglabājas mitrums. - To var izmantot gliemežu mehāniskai ierobežošanai nelielās platībās.

 Kā to paveikt?

  • Dārzā izvieto ķieģeļus, dēļus vai citus objektus, kur gliemeži var patverties, regulāri salasa gliemežus un nekavējoties likvidē.
  • Var arī gliemežus nolasīt tieši no augiem.
  • Gliemežu pievilināšanai vairākos literatūras avotos ieteikts lietot rūgstošus šķidrumus, piemēram, alu.

Dabiskie ienaidnieki

Vairumam kultūraugu kaitēkļu ir dabiskie ienaidnieki, kas var nākt mums talkā. Gliemeži ir skrejvaboļu un putnu, piemēram, sīļu, ķīvīšu, vārnu u.c., ēdienkartē. Palīdzēt cīņā ar gliemežiem var arī mājputni, īpaši mājas pīles.

Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi

Ķīmiskai mīkstgliemežu (Deroceras sp.) un kailgliemežu (Arion sp.) ierobežošanai ziemas un vasaras kviešu, ziemas un vasaras miežu, auzu, rudzu, tritikāles, ziemas rapša, vasaras rapša un krāšņumaugu sējumos un stādījumos var lietot Mezurols RB 2 ē.g. Šī preparāta krājumu izplatīšana Latvijā atļauta līdz 31.10.2010, to drīkst izlietot līdz 27.06.2011. Mezurols RB 2 ē.g. paredzēts tikai profesionālai lietošanai, to drīkst iegādāties un lietot tikai personas, kuras ir atestētas un saņēmušas apliecību par augu aizsardzības zināšanu minimuma apguvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!