Sērga dārzā: izplatītākās laputis un to ierobežošana
Foto: Shutterstock

Vai tās būtu laputis rožu dobē, augļu dārzā vai siltumnīcā, jebkurā gadījumā tie ir nevēlami viesi, kas atstāj ne tās patīkamākās sekas augiem. Ja neesi sapratis, kas ir konkrētie kaitēkļi, iepazīsties ar dažādajām laputīm un visai iespējams, vaininieki būs tie.

Valsts augu aizsardzības dienesta augu aizsardzības departamenta integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referante Linda Būcēna apkopojusi izplatītākās laputis un skaidro, kā tās apkarot.

Ābeļu zaļā laputs (Aphis pomi)


Viens no nozīmīgākajiem ābeļu kaitēkļiem, kas īpaši kaitīga jaunajiem augļu kociņiem. Kaitēklis sastopams arī uz bumbierēm, plūmēm, vilkābelēm, cidonijām, spirejām un klintenēm. Laputis sūc augu sulu no jaunajiem dzinumiem un lapām, sūkumi izraisa lapu malu ieritināšanos, visa dzinuma nokalšanu un salcietības samazināšanos. Masveida savairošanās novērojama ik pēc 3 vai 4 gadiem. Gadā attīstās 8-12 paaudzes. Pārziemo olas uz augļu koku zariem.

Ābeļu sarkanpangu laputs (Dysaphis devecta)


Retāk sastopams kaitēklis. Pavasarī laputis sūc sulu no plaukstošiem pumpuriem un lapām. Bojāto lapu malas ielokās, uzbriest un iekrāsojas ķiršsarkanā vai rozā krāsā. Stipri savairojoties, laputs pāriet arī uz augļiem, uz kuriem laputs sūciena vietās parādās sarkanbrūni plankumi. Ziemo laputs olas uz ābeļu stumbriem un zariem.

Plūmju-niedru laputs (Hyalopterus pruni)


Plaši izplatīta laputu suga, kura plūmēm ir ļoti kaitīga. Laputu sūcienu ietekmē lapas nedaudz deformējas, atpaliek augšanā, priekšlaicīgi nobirst un dzinumi pārstāj augt. Gadā attīstās 6-8 paaudzes. Ziemo olas uz viengadīgo zaru mizas pumpuru tuvumā. Vasaras paaudzes šīm laputīm sastopamas uz niedrēm.

Ķiršu-madaru laputs (Myzus cerasi)


Ķiršiem ļoti kaitīga laputu suga. Laputis sūc sulu lapu apakšpusēs. Kaitīgākas laputis ir saldajiem ķiršiem, jo tiem lapas no laputu sūcieniem stipri čokurojas, pārstāj augt gan lapas, gan dzinumi. Skābajiem ķiršiem lapas deformējas tikai nedaudz. Pie ļoti stipras laputu invāzijas nelietojama kļūst arī ogu raža, jo arī tās pārklājas ar laputu izdalījumiem, bojā gājušiem īpatņiem un kvēpsarmu. Gadā attīstās 6-8 paaudzes. Sākot ar trešo paaudzi, veidojas spārnotas mātītes, kas pārlido uz madarām. Septembra beigās vai oktobrī mātītes dēj ziemojošās olas uz viengadīgiem zariem. Ziemo olas uz jaunajiem ķiršu zariem pumpuru tuvumā.

Jāņogu sarkanpangu laputs (Cryptomyzus ribis)


Izplatīts jāņogu kaitēklis, kas var savairoties masveidā. Retāk bojā upenes. Laputu kolonijas barojas lapu apakšpusēs, sūcot augu sulu. Bojātās augu lapas stipri deformētas, maina tonējumu uz sarkanu nokrāsu. Gadā attīstās 8 – 10 paaudzes. Lapu plaukšanas laikā, no maija vidus līdz beigām izšķiļas kāpuri, kas barojas un bojā jaunās lapas. Uz jāņogām attīstās 2-3 paaudzes, bet pēc tam laputis pārvietojas un turpina baroties uz panātrēm, sārmenēm u.c. nezālēm. Septembra otrajā dekādē laputis atgriežas uz jāņogām, kur dēj olas, kas pārziemo uz jāņogu zariem.

Pupu laputs (Aphis fabae)


Ļoti plaši izplatīts un postīgs kaitēklis. Barības augi pavasarī un rudenī – irbenāji, segliņi, filadelfi; vasarā – dālijas, gerberas, gladiolas, kliņģerītes, kreses, krizantēmas, magones, mežvīteņi, salmenes, pupas, bietes, spināti, rabarberi u.c. Laputis un to kāpuri sūc augu sulu uz stublājiem un lapu apakšpusē. Lapas un auga galotnes deformējas, stublāji pārstāj augt.

Pavasarī 2-3 paaudzes attīstās uz augiem, kur ziemo oliņas (segliņiem, irbenēm un filadelfiem). Uz vasaras barības augiem attīstās 3-5 paaudzes. Mātītes rudenī pārlido atpakaļ uz ziemošanas augiem, kur tiek dētas olas, kas ziemo uz dzinumiem.

Rožu lielā laputs (Macrosiphum rosae)


Ļoti plaši izplatīts un postīgs rožu kaitēklis. Uz jaunajiem dzinumiem, ziedpumpuriem, lapu kātiem, kā arī jauno lapu apakšpusē izveido ļoti blīvas laputu kolonijas un sūc šūnsulu. Laputis augus nedeformē. Bojātie dzinumi vāji attīstās. Ziemojošu olu uz rozēm ik gadus ir ļoti maz. Laputis izšķiļas no olām apmēram aprīļa beigās. Līdz maija vidum jaunie kāpuri pieaug un kļūst par pieaugušām laputīm-dibinātājām, kas ik dienas dzemdē 3-8 kāpurus. Pirmajās 3-5 paaudzēs attīstās tikai bezspārnotās partenoģenētiskās mātītes, vēlāk – jūnija beigās un jūlijā – kolonijās attīstās spārnotās partenoģenētiskās mātītes. Daļa šo mātīšu pārlido uz nenobriedušiem rožu dzinumiem un izveido jaunas kolonijas, daļa migrē uz dažādiem lakstaugiem – asinszālēm, mīkstpienēm, baldriāniem, pēterenēm.

Source info

DELFI Tavs Dārzs


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tavs Dārzs iesaka