Arī tad, ja rudenī siltumnīca rūpīgi iztīrīta un dezinficēta, pavasarī jau līdz ar pirmajām saulainām dienām uz plēves veidojas kondensāts, gar sienām dīgst virza un citas nezāles, mostas kaitēkļi.
Aļģes no plēves var nomazgāt ar 2 % vara sulfāta šķīdumu, bet jāraugās, lai augsni pārlieku nesamēslotu ar varu. Skābā augsnē tas var būt toksisks augiem. Ja dēstus audzē kasetēs, bet gurķus un tomātus kūdras renēs, vara vitriols ir labs risinājums. Ja visu audzē tieši gruntī un dezinficējot ir izjaukts mikroelementu līdzsvars, vēlāk audzēšanas periodā var rasties problēmas ar mēslošanu. Tikpat labi plēves seguma mazgāšanai var lietot veļas pulvera šķīdumu, tas augiem ir mazāk kaitīgs.
Pašas par sevi aļģes uz sienām nebūtu liela nelaime, bet tās rada patvērumu kaitēkļiem (tostarp nodrošina barības bāzi trūdodiņiem) un slimību ierosinātāju sporām.
Latvijā reģistrēts dezinfekcijas līdzeklis Menno Florades š.k., tas ir efektīvs pret vairākām sēņu, vīrusu un baktēriju sugām, iedarbojas jau relatīvi zemā temperatūrā. Pareizi būtu rīkoties šādi: nomazgāt sienas ar mazgāšanas līdzekli un suku, noskalot ar tīru ūdeni un pēc tam visas konstrukcijas un segumu apsmidzināt ar "Menno Florades" 1 - 4 % šķīdumu (10 - 40 ml/l ūdens). Darba šķidruma patēriņš - 0,2 l/m2, tam uz virsmas jāpaliek vismaz četras stundas (jo ilgāk, jo labāk), tādēļ apstrādi ieteicams veikt vakarā.
Koka konstrukcijas vajadzētu pārbaudīt, kur nepieciešams, nomainīt, bet pirms sezonas uzsākšanas nokrāsot ar baltu ūdens emulsijas vai arī eļļas krāsu. Tā pasargās koksni no pūšanas, turklāt neļaus izkļūt tās spraugās pārziemojušiem kaitēkļiem un patogēno mikroorganismu sporām.
Siltumnīcā augsni derētu bagātināt ar kādu no mikrobioloģiskajiem līdzekļiem, piemēram, "Biomiksu BJ p." vai "Trihodermīnu BJ p." (devas norādītas uz preparātu iepakojuma). Tas būs kā papildu drošības pasākums, lai līdz tomātu stādīšanas laikam derīgās sīkbūtnes savairotos pietiekamā daudzumā un nepieļautu (vai vismaz aizkavētu) slimību ierosinātāju attīstību.