Latvijas Valsts augļkopības institūta speciālisti skaidro, ka stādīšanas gadā krūmogulāju krūmu veidošanu sāk ar stādu apgriešanu agri pavasarī, vēl pirms pumpuru plaukšanas, saīsinot visus dzinumus un atstājot īsus celmiņus ar 2-3 (upenēm un jāņogām) vai 4-5 (ērkšķogām) pumpuriem.
Otrajā un trešajā augšanas gadā pavasarī krūmiem atstāj visus spēcīgos dzinumus un līdz zemei nogriež tikai vāji attīstītos un kroplos dzinumus. Ražojošā stādījumā krūmogulājiem agri pavasarī izgriež slimos, nokaltušos un kaitēkļu vai mehāniski bojātos dzinumus, kā arī novecojušos skeletzarus, kuriem ir vāji pieaugumi.
Vislabākā raža un ogu kvalitāte ir viengadīgiem un divgadīgiem pieaugumiem. Produktīvais skeletzaru vecums upenēm ir apmēram 4-5 gadi, bet jāņogām un ērkšķogām 6-8 gadi. Novecojušos un bojātos skeletzarus nogriež līdz zemei, neatstājot celmiņus, jo tie ir laba mājvieta dažādiem kaitēkļiem un slimībām. Par zaru novecošanos liecina vāji pieaugumi, sīkas ogas un netipiski mazi ķekari.
Krūmogulāju vidējais produktīvais dzīves ilgums ir 10-15 gadi. Vecos nekoptos stādījumos ievērojami pieaug slimību un kaitēkļu infekcijas fons. Īpaša uzmanība jāpievērš pumpurērču izplatībai, ko jaunākos stādījumos var ierobežot, izgriežot stipri invadētos dzinumus, vai arī, nogriežot visu invadēto krūmu virszemes daļu un sadedzinot. Tāpat laikus jāizgriež un jāiznīcina visi jāņogulāju stiklspārņa invadētie dzinumi, kuri parasti nokalst jau ogu nogatavošanās laikā.
