Foto: DELFI
4. martā Latvijas veikalos nonākusi Mārupes gurķu pirmā raža, kas ik gadu tiek ļoti gaidīta, - esam izslāpuši pēc vitamīniem un svaiguma, un tieši Mārupes gurķi daudziem šķiet kā pavasara vēstneši, kas rāda - varam teikt atvadas ziemai! Portāls "Delfi" nolēma apciemot Jaunmārupes siltumnīcas, lai aplūkotu, kā aug jaunā raža.

Sešās plašās siltumnīcās, kas aizņem sešus hektārus zemes, aug divu veidu gurķi - garie un īsie, bet turpat līdzās, divās siltumnīcās jeb trijos hektāros zemes, aug tomāti. "Gurķus audzējam divās apritēs: pirmā aprite no februāra līdz Jāņiem, otrā aprite no Jāņiem līdz oktobra vidum. Tomātiem ir tikai viena aprite - no februāra līdz novembrim. Garajiem gurķiem un tomātiem stādus pasūtām no Somijas, savukārt īsos gurķus audzējam paši," portālam "Delfi" stāsta SIA "Sabiedrība Mārupe" valdes locekle Maruta Kravale (attēlā).

Ar ģeometrisku precizitāti veidotajās gurķu rindās stādi stiepjas augstu virs galvas, starp ejām un virs tām stiepjas apkures caurules, laistīšanas un barošanas sistēmas, jo katram gurķim tiek nodrošināta vislabākā aprūpe. Zaļajās ejās čakli rosās siltumnīcas darbinieki, ar rokām aprūpējot katru stādu, nokniebjot liekās stīgas un lapas. Protams, arī ražas vākšana ir roku darbs, gluži tāpat kā mazo uzlīmīšu līmēšana uz dārzeņiem. Katrs gurķis, pirms nonākt veikala plauktā, tiek burtiski izlolots un iznests ar rokām.

Katram gurķa stādam pievienota caurulīte, caur kuru tiek piegādātas visas vajadzīgās minerālvielas. "Mēs zinām, kas gurķim ir vajadzīgs un nodrošinām tā augšanai ideālus apstākļus," skaidro Maruta Kravale. Siltumnīcās nemitīgi tiek uzturēta optimālā temperatūra un gaisa mitrums, kuru no speciāla "kontrolposteņa" pie vairākiem datoriem uzrauga pieredzējuši vīri.

Gurķi aug plēvē iepakotā akmensvatē vai kokosa šķiedrās. Akmensvate ir neitrāls un pilnīgi dabīgs materiāls - ļoti augstā temperatūrā pārstrādāts bazalta iezis. Daudziem, izdzirdot pieminam akmensvati, prātā nāk būvniecībai paredzētā, un nereti pret šādu audzēšanas veidu tiek pausta noraidoša attieksme, tādēļ Jaunmārupes siltumnīcās nolemts pāriet uz citu substrāta veidu - kokosa šķiedrām. Šogad puse Mārupes gurķu un visi tomāti iestādīti tieši kokosa šķiedrās.

Gurķus vāc trīs reizes nedēļā - pirmdienās, trešdienās un piektdienās, ik nedēļu nolasot no 50 līdz 150 tonnām zaļā svaiguma. Vidējais gatava gurķa svars ir 400 grami, šāds gurķis pēc garšas būs "visgurķīgākais", stāsta Maruta Kravale. Par agru novākti gurķīši ātri savītīs, savukārt pārauguši gurķi kļūst ūdeņaini. Tiesa, viss atkarīgs arī no glabāšanas. Gurķus nekādā gadījumā nevajadzētu glabāt ledusskapī, jo aukstums tiem atņem labo garšu un smaržu. Optimālā glabāšanas temperatūra ir 12-14 grādi, šādos apstākļos gurķi nezaudē smaržu, garšu un uzturvērtību.

Šobrīd veikalos nonākuši garie gurķi, drīz tiem pievienosies pirmie īsie gurķīši, bet kā ar tomātiem? Mūsu viesošanās reizē novērojām jau palielus tomātu bumbuļus, kas drīz jau sāks sārtoties, aprīļa vidū, ap Lieldienu laiku, varēsim baudīt arī pirmo Mārupes tomātu ražu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!