Ilgstoši vēsais pavasaris savā ziņā izdarījis pakalpojumu augļudārziem, aizkavējot to masveida ziedēšanu. Tādējādi sals mazāk ietekmēs augļu kokus, jo neizplaukuši ziedpumpuri ir nedaudz izturīgāki pret to.
Temperatūras noslīdēšana zem nulles būs vērojama tikai tad, ja naktī samazināsies mākoņu daudzums. Daudzviet uzsnigušais sniegs, lai arī raisa bailes, patiesībā ir pat glābiņš augiem, jo augstāks risks iestāsies tuvākajās divās naktīs, kad sniegu nesola.
Siltumnīcas. Lai pasargātu dārzus no aukstuma ietekmes, Narvils iesaka neapkurināmās siltumnīcās nodrošināt papildus siltuma avotus – lielākās siltumnīcās tam derēs melnie ūdens konteineri, kurus uzpilda ar maksimāli siltu ūdeni un ieved siltumnīcās. Mazākās siltumnīcās tie varbūt arī mazāki tilpumi. Ja nav citu siltuma avotu, agrotīklu ieteicams segt dubulti un pat vairākās kārtās, bet, gaisa temperatūrai tuvojoties nullei, ar ūdeni apsmidzināt agrotīklu, lai tas sasalst. Šāds paņēmiens augus var pasargāt pat līdz -6 oC lielā salā.
Nelielās siltumnīcās var ienest arī karsētus akmeņus, ja pieejami ugunsdrošie ķieģeļi, var tos sakraut tā, lai veidojas pārsedze, zem kuras paliek sveci. Siltuma efekts būs daudz labāks, jo siltums akumulēsies un darbosies pat pēc sveces izdegšanas. Noteikti vajag izmantot ventilatorus, jo gaisa maisīšana arī neļauj temperatūrai noslīdēt zem nulles.
Uz lauka. Savukārt uz lauka rupjo sēklu dārzeņu kultūrām var nedaudz, tāpat kā kartupeļiem, uzraust augsni. Ar agrotīklu nosegtām kultūrām, gaisa temperatūrai noslīdot līdz +2 oC, ar traktoru smidzinātājiem izsmidzina ūdeni (400 līdz 600 l/ha). Līdzīgi rīkojas augļudārzā, tikai izmantojot ventilatora miglotāju.
Vērojot vēja virzienu, kas nodrošinātu dūmu kustību dārza virzienā, var sagatavot arī nelielus ugunskurus. Vairāk pasargātas šādos laika apstākļos būs arī kultūras, kuras uz ziemu tikušas mulčētas, jo mulča sadaloties izdala siltumu.
