Foto: Shutterstock
Ar katru gadu smiltsērkšķi Latvijā ieņem arvien stabilāku pozīciju piemājas dārzos. Ja esi iekārojis saulainos ogu krūmus iestādīt arī savā dārza pleķītī, ieklausies speciālistu padomos, kad to darīt un kā.

Smiltsērkšķus ieteicams stādīt pavasarī, laikā no brīža, kad atkūst zeme, līdz lapu plaukšanai, bet podotos stādus ar segtām saknēm var stādīt arī rudenī. Stādīšanai piemēroti būs kailsakņu stādi – gan viengadīgi, gan divgadīgi, atkarībā no rocības un stādu pieejamības, stāsta Andris Krogzems no stādaudzētavas ''Krogzeme'', kas iesaka arī smiltsērkšķu šķirnes audzēšanai.

Smiltsērkšķu šķirnes

'Botaņičeskaja Ļubiteļskaja' – sievišķais. Raženi, vidēja auguma krūmi, zari parasti zemu noslīgst augļu smaguma dēļ, labos augšanas apstākļos veidojot pusnokarenu vainagu. Augļi 0,6-1,0 gramus smagi, kas nogatavojas agri (augusta beigās), bet ātri pārgatavojas, tāpēc ar novākšanu nedrīkst kavēties – jānovāc vidēji 12 dienās. Šķirne mazērkšķaina. Ieņēmība pret slimībām, vadaudu mikozi un pumpuru bakteriozi – neliela. Ļoti sulīgi augļi.

'Prozračnaja' – sievišķais. Krūms augsts, vidēji ērkšķains. Šķirnei ir dziļākas saknes, tāpēc piemērota sausākām vietām. Augļi gaiši oranži ar tumšākiem plankumiem abos galos, 0,6-0,9 gramus smagi, nogatavojas septembra sākumā, novācami vidēji 16 dienās. Šķirnes ieņēmība pret slimībām neliela. Piemēroti augļu plūkšanai ar rokām, jo tiem ir garš kātiņš un gandrīz visi notrūkst sausi, ar visu kātiņu.

'Gibrid Perčika' – sievišķais. Pieauguši šīs šķirnes smiltsērkšķu krūmi sasniedz 3,5 līdz 4 metru augstumu. Augļi – cilindriskas, oranždzeltenas, lielas ogas, kas nogatavojas augustā. Īpaši ražīga smiltsērkšķu šķirne, no krūma var novākt pat 20-30 kg augļu.

'Marija' – sievišķais. Vidēji augsts krūms, gaiši oranži augļi, 0,5-0,8 gramus smagi, nogatavojas septembra sākumā. Šķirnei ir ļoti maz ērkšķu. Vērtīgākā īpašība ir ilgi vācamas ogas, kas krūmā saglabā stingrību 25-30 dienas. Izturīga pret slimībām.

'Lord' – vīrišķais. Pieauguši šīs šķirnes smiltsērkšķu krūmi sasniedz 3,5 līdz 4 metru augstumu. Nodrošina ražojošo sievišķo augu apputeksnēšanos. Apputeksnētājs ar augstu (85%) putekšņu dīdzību un piemērotību Latvijas klimatam. Stāda vienu vīrišķo stādu uz 8-10 sievišķiem stādiem.

Stādīšanas padomi

Stādīšanā jāievēro šāda shēma – 4 metri starp rindām, 2 metri starp stādiem. Tā kā smiltsērkšķiem ir gan mātišķie, gan tēvišķie augi, tad, lai veiksmīgi notiktu apputeksnēšanās, stādījumos stāda vienu tēvišķo augu uz 8-10 mātišķajiem augiem.

Smiltsērkšķu audzēšanas speciālisti no ''Zelta oga'' skaidro, ka krūmus vajadzētu stādīt tikpat dziļi, cik tie auguši līdz pārstādīšanai. Ja saknēm ir bojātas daļas, tās noteikti jānogriež, bet, ja sakne ir gara, noteikti nevajag to saīsināt un stādīt, ielokot to. Lai veiksmīgi noritētu apputeksnēšanās, vismaz uz septiņiem augiem jāiestāda viens vīrišķais, vēlams valdošo vēju pusē vai pašā centrā.

Pēc stādīšanas augsni nevajag mēslot, jo saknes ir jutīgas pret tiešu saskari ar minerālmēsliem. Kūtsmēsli un trūdvielām pārbagātas augsnes palielina risku augiem saslimt ar sakņu vīti jeb verticilozi. Jāatceras, ka arī savvaļā smiltsērkšķi neaug trūdvielām bagātās augsnēs, bet labas sekmes dod kompleksais virsmēslojums pēc stādīšanas. Pirmajā gadā vēlams stādiņus "palutināt" ar ātri šķīstošo kristalonu 18-18-18, (viena ēdamkarote uz 10 litriem ūdens, regulāri laistot), vēlākos gados agri pavasarī zem katra krūmiņa paber pāris saujas jebkura kompleksā mēslojuma. Jāseko, lai minerālmēslu granulas nesaskartos ar krūma stumbru un nepaliktu lapu žāklēs. Nedrīkst lietot hloru saturošu mēslojumu.

Pēc stādīšanas vēlams apdobi mulčēt ar rupju materiālu, vislabāk ar koksnes šķeldām (ne smalkām skaidām), tas saglabās vienmērīgu augsnes mitrumu, sargās saknes no pārkaršanas, bet ļaus augsnei arī elpot un laidīs cauri lietus ūdeni. Mulčas slāņa biezumam jābūt vismaz 7 cm. Vairāk par smiltsērkšķu audzēšanu pēc iestādīšanas lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!