Grauzdētās kafijas pupiņās (kafijkoka sēklās) ir 1 - 3 % ūdens, 13 % olbaltumvielu un tikpat daudz taukvielu, 45 % ogļhidrātu, 20 % šķiedrvielu, mazliet minerālsāļu un miecvielu, tostarp 0,8 - 2 % kofeīna.
Kafijas biezumus droši var likt kompostā, augiem un augsnei tie nav kaitīgi, bet gan noderīgi. Tās ir augu atliekas, dabiskas izcelsmes produkts, kas iekļaujas dabā esošo vielu apritē, līdz noārdās tāpat kā mūsu vietējo augu atmirušās daļas - nobirušās koku lapas, nokaltušie zari. Arī kafijas filtri, ja tie pagatavoti no papīra, ir organisks materiāls, kas kompostēšanas procesā sadalās, tāpēc nav jāuztraucas, ja kafijas pārpalikumi nonāk kompostkaudzē kopā ar papīra turziņu, drošina LLU Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore Ināra Līpenīte.
Kafijas biezumos ir vielas, kas pasargā augus no kaitīgo organismu iedarbības. Izrādās, kafijas biezumi arī palīdz atbaidīt vai nobeigt gliemežus, kas nodara kaitējumus dārzā. Ik dienu pēc kafijas dzeršanas tos izbārsta kultūraugu tuvumā - vietās, kur mīkstmieši biežāk mēdz uzturēties. Pēc apstrādes tur gliemji vairs nerādīsies.
Der arī ūdenī izšķīdināta šķīstošā kafija, ko izsmidzina uz augiem. Kafija nebojā augu lapas, netraucē arī jauno dzinumu augšanu. Pēc kofeīna uzņemšanas gliemeži zaudē apetīti.
Pēc malakologa Edgara Dreijera sniegtās informācijas, savulaik kofeīnu izmantoja eksperimentos ar gliemežiem. Noskaidrots, ka šī viela tiem paātrina sirds darbību. Lai izraisītu sirds pārslodzi un tās apstāšanos (sirdslēkmi), gliemežiem kofeīns var būt daudz vājākā koncentrācijā, nekā tas kaitētu zīdītājiem.