Varbūt esi dzirdējis, ka tiešiem saules stariem pakļautas vīnogas dabū saules dūrienu un kļūst skābas un garšas ziņā šķirnei neraksturīgas. Līdzīgi notiek ar gurķiem, ja lapas tos neapēno, gurķi cieš no saules un kļūst rūgti.
Lai izvairītos no rūgtenu gurķu izaugšanas, virs apstādījuma var ierīkot stalažas ar logiem un tos novitēt ar šķidru kaļķūdeni – padoms atrasts grāmatā ''Seni padomi'' (J. Reiznieks, 1991, Avots).
Vērtīgus padomus pēc pašu pieredzes var iepazīt portāla ''Cālis'' forumā, un arī šajā jautājumā aktīvistiem ir, ko teikt. Kāda foruma lietotāja atzīst, ka novērojusi rūgtenu gurķu ražu, ja lapas dabūjušas apvīt. Bieži vien gurķus audzē vienā siltumnīcā ar tomātiem, taču apstākļi, kādi katram stādam ir vēlami, atšķiras. Ja tomātiem vajag regulāri vēdināt gaisu, gurķi ir cimperlīgāki un regulārs caurvējš tiem nepatiks. Arī tas var būt par iemeslu rūgtenai piegaršai. Te atradīsi noderīgus padomus par pazīmēm, kas liecina, ka gurķim kaut kas nepatīk augšanas procesā.
Ja nu tomēr šie padomi nākuši par vēlu, forumā atradām padomu, ko darīt ar jau izaugušajiem gurķiem ar rūgto garšu. Vajagot nogriezt gurķiem tumšos galus un tad ielikt gurķus mērcēties uz dienu aukstā ūdenī. Pēc mērcēšanas gurķi solās būt gardi un bez rūgtenuma. Vai zini vēl kādu noderīgu padomu, kā izaudzēt kraukšķīgus gurķus bez rūgtas piegaršas? Pastāsti komentāros!
