Kas kaiš gurķiem? Izplatītākie kaitēkļi un slimības, kas piemeklē augus
Foto: Shutterstock

Šogad ar gurķu ražu siltumnīcā vai uz lauka bijis divējādi – vieniem tā izaugusi visai ražīga un laba, citiem gan jāpasūdzas, ka nav tas labākais gads. Un te pie vainas ir dažādas slimības un kaitēkļi, kas augšanu traucē, ja vien paši stādi tiek audzēti pareizi.

Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu vecākā inspektore Vija Graube skaidro, kas tad ir Latvijā izplatītākās slimības un kaitēkļi gurķiem, kas, starp citu, novērojamas arī kabačiem un ķirbjiem.

Kaitēkļi

Parastā tīklērce (Tetranychus urticae)

Pazīmes. Uz vecākām lapām saredzami daudzi sīki, dzelteni ērču izsūkti punktiņi, kas lielas invāzijas gadījumā saplūst kopā un vēlāk lapas dzeltē un sažūst. Lapas apakšpusē redzamas sīkas, zaļgandzeltenas līdz gaišbrūnas ar tumšāku galviņu ērcītes. Tās ir ļoti sīkas, mazākas par milimetru, tādēļ grūti pamanāmas. Sākumā tās sastopamas tuvāk lapu kātiņam. Pēc tam tās savairojas un izplatās pa visu lapas apakšpusi un veido pelēcīgu tīklojumu. Bojājumus nodara gan pieaugušie īpatņi, gan kāpuri. Jauna ērču paaudze siltā un sausā laikā (relatīvais gaisa mitrums 45-55%) var attīstīties divu nedēļu laikā. Aktīvākais ērču vairošanās periods ir jūnijā un augustā.

Risinājums. Galvenais profilaktiskais pasākums ir tās laicīgi pamanīt un iznīcināt atrastos perēkļus. Apkurināmās siltumnīcās tīklērces var vairoties visu gadu. Apaugļotas mātītes ziemo siltumnīcu konstrukciju spraugās, zemsedzē, uz augu atliekām vai citās līdzīgās vietās. Aktivizējas, kad temperatūra paaugstinās līdz +12-14 oC. Ierobežošanai jālieto dzīvos organismus saturošie līdzekļi – efektīvs līdzeklis pret tīklērci ir plēsīgā ērce, ko izlaiž kaitēkļa perēkļos. Minētie līdzekļi gan lietojami tikai segtajās platībās, kur to darbībai ir optimāli apstākļi.

Baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum)

Pazīmes. Siltumnīcu kaitēklis. Baltblusiņas un to kāpuri sūc sulu lapu apakšpusē. Sūcienu rezultātā rodas dzelteni plankumiņi, kas vēlāk saplūst kopā un lapa nodzeltē un sakalst. Lapu blusiņa izdala daudz saldu ekskrementu, uz kuriem attīstās kvēpsarmes sēne kā melns sodrējums. Olas tā dēj lapu apakšpusē, pārsvarā uz jaunajām lapām. Jaunā paaudze attīstās aptuveni mēneša laikā. Ziemo siltumnīcās. Siltās ziemās var pārziemot arī ārā blakus siltumnīcai augu atliekās.

Risinājums. Nelielās platībās var izkarināt dzeltenos līmes vairogus vai pieaugušās lapu blusiņas izsūkt ar putekļu sūcēju, savākt un iznīcināt.

Trūdodiņi (Sciaridae)

Pazīmes. Trūdodiņi lielāku postu ķirbjaugiem nodara dēstu audzēšanas laikā, bet var kaitēt visā veģetācijas periodā āra apstākļos vēsā, mitrā laikā. Augus bojā kāpuri (1-2 mm gari ar melnu galvu). Tie barojas ar auga audiem, iegraužoties saknē, sakņu kaklā vai dzinumos. Caur bojājumiem augā var iekļūt infekcijas slimības, piemēram, sakņu un sakņu kakla puves. Ja bojājums stiprs, augs novīst un aiziet bojā. Paši trūdodiņi ir dažus milimetrus lieli, uzturas pie auga augsnes tuvumā. Patīk vēsums un pārmitras augsnes, komposta kaudzes. Viena paaudze var attīstīties trīs nedēļās.

Risinājums. Ja ir pamanīti trūdodiņi, tuvu pie augsnes var izlikt līmes vairogus. Atklātā laukā jāsēj kodinātas sēklas.

Laputis (Aphididae)

Pazīmes. Laputis un kāpuri sūc augu sulu lapas apakšpusē. Sūcienu ietekmē lapas var sačokuroties vai arī pārstāt augt un nodzeltēt. Laputis izdala lipīgus ekskrementus, uz kuriem attīstās kvēpsarmes sēne kā melns sodrējums. Viena paaudze attīstās 2-3 nedēļās. Īpašu kaitējumu laputis nodara karstā sausā laikā.

Gurķu dīgstu muša (Delia platura)

Mušas kāpuri (līdz 7 mm gari) bojā gurķu un ķirbju dīgstus. Dīgsti izdīgst virs augsnes un novīst vai vispār neparādās augsnes virspusē. Kāpurs var iegrauzties augsnē esošajās sēklās un tās izēst. Gadā attīstās divas paaudzes. Bieži savairojas vietās, kur nekārtīgi iestrādāti svaigi kūtsmēsli. Kāpuri labāk attīstās mitrās, trūdvielām bagātās augsnēs.

Tripši (Thripidae)

Tripši un to kāpuri sūc augu sulu lapu apakšpusē. Gan pieaugušie, gan kāpuri ir nepilnu milimetru gari, tādēļ grūti pamanāmi. Sūcienu vietās rodas gaiši punkti, kas stipras invāzijas gadījumā saplūst, veidojot uz lapas dzeltenīgus vai sudrabainus plankumus. Bojātās lapas novīst. Tripši var bojāt arī ziedus. Viena paaudze attīstās mēneša laikā. Attīstību veicina pastiprināts sausums un siltums. Ziemo pieaugušais īpatnis augsnes virskārtā.

Nematodes (Meloidogyne sp.)

Augsnē var būt savairojušās nematodes. Īpaši tas iespējams, ja iepriekš tajā pašā vietā audzēti kartupeļi. Tie ir velteniskie tārpi, kas ar aci nav saskatāmi. Nematodes barojas uz augu saknēm. Augs nīkuļo, var saslimt ar fuzariālo vīti vai sakņu puvēm. Ja ir aizdomas, ka augsnē ir nematodes, jānoņem augsnes paraugs un jānogādā uz fitosanitāro laboratoriju.

Source info

DELFI Tavs Dārzs


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tavs Dārzs iesaka